Skolotāju trūkums
Skolu gatavība jaunajam mācību gadam trešdien tika vērtēta Saeimas Izglītības komisijas sēdē. Viena no aktuālākajām problēmām ir pedagogu trūkums, kas šogad var būt lielāks nekā iepriekšējā mācību gadā. Skolās nav atgriezušies tie pedagogi, kuri darbu pameta Covid-19 laikā. Tāpat jaunus izaicinājumus radīs lēmums pāriet uz mācībām valsts valodā, tostarp prasot obligātas valsts valodas zināšanas arī pedagogiem.
"Ātrākais, ko varam darīt, ir veidot mentoru sistēmu, lai nepazūd jaunie pedagogi,"
sacīja izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols.
Prognozējams, ka skolotāju iztrūkums būs aptuveni 3%. Problēma īpaši aktuāla ir galvaspilsētā, skaidroja Rīgas domes Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis: "Uz mūsu 5,5 līdz 6 tūkstošiem pedagogu, pēc apkopotās informācijas par prognozējamajām vakancēm – lielākoties tās sastāda latviešu valodu, matemātiku, dabaszinības un citus priekšmetus, jā, tās ir vairāk nekā 100 vakances."
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns uzsvēra: "Būs virkne mācību, kur stundas vienkārši nenotiks, nav pedagoga un nav kam pārdalīt."
Pašvaldību savienības ģenerālsekretāres padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča pastāstīja:
"Ir ļoti daudz pašvaldību, kur trūkst pedagogu. Tās mēģina būt radošas un pārdalīt stundas, bet tas noved pie tā, ka pedagogi izdeg."
Vairāki deputāti sēdē uzsvēra, ka ir vajadzīgs plāns, kā nodrošināt, lai skolās netrūkst pedagogu. Liela daļa jauno skolotāju otrajā vai trešajā gadā pamet darbu skolā.
"Valdība ražo bezgalīgi daudz pedagogu, kuri pamet skolu, tā arī mēs nevaram rīkoties," norādīja Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
"Tas, ka trūkst naudas, zināms jau 18 gadus, arī tas, ka trūkst skolotāja amata prestiža," komentēja pie frakcijām nepiederošā deputāte Inguna Rībena.
Mācību līdzekļu trūkums un ukraiņu skološana
Skolotājiem galvassāpes jau pēdējos trīs gadus sagādā gatavošanās mācību stundām pēc jaunā satura, jo līdz šim bijušas problēmas ar pieejamo mācību līdzekļu nodrošināšanu. Valsts izglītības un satura centrā norādīja, ka jaunajam saturam pieejami aptuveni 50–60% materiālu – gan poligrāfiski, gan digitāli.
1.–9. klašu grupā atbilstošu materiālu vismazāk ir eksaktajiem mācību priekšmetiem: fizikai, ķīmijai, inženierzinātnēm. Tas nozīmē, ka pedagogiem būs pašiem jāmeklē un jākombinē nepieciešamā literatūra.
Centra vadītāja Liene Voroņenko stāstīja: "Pamatskolas izglītības posmā ir pieejami salīdzinoši daudz materiālu. Laiku aizņem to kombinēšana, bet kombinēšanas jautājums nekad arī netiks atcelts. Kā pedagogs īsteno mācību procesu, tas vienalga paliks uz viņa pleciem. Tas, ko mēs patiešām cenšamies maksimāli atrisināt – lai katrā mācību priekšmetā būtu kaut kāds materiāls. Bet es pieļauju, ka tas mums prasīs divus trīs gadus dažādos vecuma posmos, īpaši pamatpriekšmetos."
Gatavojoties jaunajam mācību gadam, ministrija priekšlaicīgi paredz arī trīs iespējamos scenārijus mācību procesa turpināšanai, ja būs Covid-19 infekcijas uzliesmojums.
Visos trīs plānos paredz, ka mācības notiks klātienē, taču pie augstas saslimstības mācību iestāde var ieviest īslaicīgas izmaiņas mācību procesā. Tāpat skolām būs pieejami valsts apmaksāti antigēna testi. Tos izmantos, ja būs slimības simptomi. Netiks noteiktas īpašas vakcinācijas prasības. Savukārt, ja valstī atgriezīsies prasība lietot sejas maskas, tad bērni līdz 12 gadu vecumam varēs likt auduma maskas, pārējie – medicīniskās.
Ar to izaicinājumi vien nebeidzas. Šogad mācības Latvijā uzsāks vai turpinās 3126 Ukrainas bērni.
"Mums ir paredzēts, ka ar pirmo septembri šie bērni iekļaujas latviešu valodas plūsmā. Lai tas tiktu nodrošināts un šie bērni varētu saprast, kas tiem tiek mācīts, kopš maija beigām ir bijušas divas nometņu sērijas valodu apgūšanai. Ir ienākusi informācija, ka apmēram puse no bērniem, kas sāks mācīties, ir šādas nometnes apmeklējuši. [Šim] nav iztērēti visi paredzētie finanšu resursi, tādēļ mēs esam paredzējuši, ka arī rudenī varētu būt atkārtotas nometnes valodas apgūšanai," stāstīja izglītības un zinātnes ministres padomnieks Ozols.
Kaut arī valodas barjera ir galvenā problēma, kas satrauc visus, speciālisti atzīst, ka kopumā tas netraucēs veiksmīgi uzsākt mācību procesu.
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka Rīgā mācību gada priekšvakarā izglītības iestādēs brīvas vairāk nekā 100 vakances. Interneta vietnes esiskolotajs.lu.lv dati liecina, ka tikai dažas dienas pirms jaunā mācību gada sākuma valstī trūkst vairāk nekā 360 skolotāju. Mācību gada sākumu apdraud ne tikai skolotāju trūkums skolās un nevēlēšanās strādāt pārmērīgu slodzi, bet arī iespējamais pedagogu beztermiņa streiks.
Paredzēts, ka jaunajā mācību gadā ka skolēni mācīsies klātienē, taču, pieaugot saslimstībai ar Covid-19, skolām būs tiesības ieviest papildu pasākumus risku mazināšanai vai īslaicīgas izmaiņas mācību darbā.
