Panorāma

Priekuļos gribētu prezidentu vēlēt paši

Panorāma

Badojas pie Ministru kabineta

Pedagogi sola piketēt un apsver arī streikošanu

Skolotāji algu pielikumu gatavi prasīt piketā; ja nesaņems - draud streikot eksāmenu laikā

Valdības pārstāvji kārtējo reizi skolotājiem apliecināja, ka pretēji iepriekš solītajam šogad budžetā nav iespējas palielināt pedagogu algas. Ja valdība sagatavotajā budžeta projektā neiekļaus solīto algu kāpumu, skolotāji rīkos piketu pie Saeimas, bet, ja vēlāk arī parlaments viņus nesadzirdēs, skolotāji draud streikot eksāmenu laikā.

To trešdien, 20. februārī, pēc valdības pārstāvju uzklausīšanas nolēma Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

LIZDA vēl cer, ka valdība spēs atrast trūkstošo finansējumu solītajam algu pielikumam. Ja tas nenotiks, tad pēc tam, kad valdība sniegs šī gada budžeta projektu Saeimā, ko plānots darīt 8. martā, skolotāji rīkos piketu.

Ja arī parlaments viņus nesadzirdēs, un arī pēc budžeta pieņemšanas būs skaidrs, ka septembrī skolotāji solīto pielikumu nesaņems, skolotāji sola streikot eksāmenu laikā, kas lielākoties norisinās maijā un jūnijā.

“5. martā mēs gribam redzēt budžeta projektā šo naudu. Ja nav, pikets ir budžeta pieņemšanas 1. lasījuma dienā. Piedalās 2500 piketā, ne mazāk. Un tad, ja neizpildās mūsu cerētais, tad ir streiks,” sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Streika detaļas gan vēl neesot izrunātas, jo arodbiedrība cer, ka līdz tam nebūs nepieciešams nonākt.

Tomēr ir izvirzīti priekšlikumi, ka tas varētu notikt 1. septembrī, tādējādi, neuzsākot jauno mācību gadu vai arī centralizēto eksāmenu laikā, kas varētu ietekmēt arī skolēnus.

“Ja ir streiks vai protesta akcija, vienmēr cieš kāda sabiedrības daļa, vai tiek satiksme bloķēta, vai kādam nodarbības nenotiek. [..] Bet mēs ļoti ceram, ka izpaliksim bez šādas aktivitātes,” teica Vanaga.

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) LIZDA pārstāvjiem atzina, ka viņam “nav burvju zizlis”, kas palīdzētu atrast trūkstošo naudu skolotāju algām, un, ja pedagogi vēlas streikot, premjers nevar viņus apturēt.

Arodbiedrība arī vērsa uzmanību, ka šogad nepieciešami tikai aptuveni 9 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 4 miljoni nonāks atpakaļ valsts budžetā caur nodokļiem. Tomēr trešdien pedagogiem premjers Krišjānis Kariņš norādīja, ka arī tik daudz līdzekļu budžetā atrast iespējams nebūs.

Viņš sacīja, ka naudu varētu meklēt nākamā gada budžetā, bet nākotnē to atrast palīdzētu, piemēram, teritoriālā reforma.  

“Man rokas ir sasietas, un man nav, no kurienes ņemt. Vienīgais, no kurienes varētu ņemt, no kaut kā, kas jau ir iesākts. Bet tad tu no vienas sabiedrības daļas uzmet uz citu sabiedrības daļu. Un tas, ko mēs no valdības puses varam apņemties, ka droši vien, ka ne šī gada četros mēnešos, bet no 2020. gada varētu pildīt to, kas un kā ir runāts,” sacīja Kariņš.

Skolotāji algu pielikumu gatavi prasīt piketā; ja nesaņems - draud streikot eksāmenu laikāRūdolfs Krieviņš

    Tai pašā laikā trešdien sastaptie pedagogi sacīja, ka šobrīd jau vairs nevienam politiķu solījumam netic, un gan viņi, gan skolas kolektīvs ir gatavs doties piketā. Tā, piemēram, Latvijas Radio stāstīja skolotāja Aiga Šeinberga no Kuldīgas. Viņa arī vērsa uzmanību, ka pedagogiem radusies sajūta, ka tikai šādi var kaut ko panākt.

    “Visi jautājumi, kas saistījās gan ar atalgojumu, gan visu citu, tie visi ir tiklai akciju rezultātā - paraksti, piketi, streiks, cits nekas nedarbojas. Ja mēs runājam par sarunām, par vienošanos, par kompromisiem, nedarbojas tas,” sacīja Šeinberga.

    Līdzīgā situācijā pedagogi bija nonākuši arī pērn septembrī, kad, tikai draudot ar piketu, izdevās vienoties par grafika pirmā posma pildīšanu.

    “Mēs esam deficīts, un mūs neredz un nedzird,” sacīja Liepupes pamatskolas matemātikas un fizikas skolotāja Rita Gulbe. Piketu un streiku viņa atbalsta. “Katrs santīms ir būtisks. Šī alga pašlaik tikai nodrošina iztiku.”

    Savukārt Rīgas 13. pirmsskolas izglītības iestādes “Ābecītis” skolotāja Līvija Baļčūne, jautāta, cik būtisks pirmsskolas skolotājiem ir solītais pielikums -  40 eiro mēnesī, sacīja, ka “šī šobrīd vispār ir ņirgāšanās par cilvēkiem. Nu loģiski, ka būtiska ir šī naudiņa. Katrs centiņš tam skolotājam ir būtisks.”

    Algu celšanas grafiks skar vairāk nekā 50 000 pedagogu visā valstī.

    LIZDA vadītāja Inga Vanaga jau iepriekš atzina, ka šajā situācijā jaunā valdība ir ķīlnieka lomā, jo iepriekšējā valdība apstiprināja skolotāju algu celšanas grafiku, bet neparedzēja tam naudu šī gada budžetā. 

    Toreiz gan tika spriests, ka finansējums tiks rasts no skolu tīkla sakārtošanas, taču LIZDA brīdinājusi, ka tādā veidā nepieciešamo naudu rast nebūs iespējams.

    KONTEKSTS:

    Lai gan pēc pedagogu darba samaksas grafika šogad vienas slodzes likmei bija jāpalielinās no 710 līdz 750 eiro, valdība secināja, ka 2019. gadā pedagogu algu palielinājums nenotiks. Finanšu ministrs iepriekš ieteica naudu meklēt IZM iekšējās rezervēs, tomēr atbildīgā ministre atzina, ka visu nepieciešamo summu neizdosies atrast.

    Pedagogu darba samaksas grafiks paredz, ka katru gadu pedagogu algas celsies, līdz 2022. gadā minimālā likme būs 900 eiro mēnesī.

    https://eu2.madsone.com/ad/100231550663993000070/4df582ce389def34/mads.gif

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti