Šogad visos obligātajos centralizētajos eksāmenos skolēniem veicies labāk nekā pērn. Eksāmenu rezultātus šogad pārvērtēt lūdzis 71 skolēns, kas ir mazāk nekā, piemēram, pirms gada.
Eksāmena rezultātus latviešu valodā šogad pārsūdzējusi arī kāda Rīgas skolas absolvente. Pēc vecāku lūguma ne skolas nosaukumu, ne meitenes vārdu LTV nepublisko.
Jauniete apstrīdēja savākto punktu skaitu latviešu valodas eksāmena otrajā daļā, kur jādemonstrē savas zināšanas, nevis vienkārši jāsaliek pieturzīmes. Pēc apelācijas novērtējums šajā eksāmena daļā pacelts visai būtiski – par 30 procentpunktiem jeb no 63% uz 93% pareizu atbilžu.
Tas būtiski palielināja arī eksāmena galīgos rezultātus. Tā kā šis vērtējums ievērojami atšķiras no sākotnējā, ģimene Valsts izglītības satura centram (VISC) lūgusi to paskaidrot. Tur sākotnēji atbildēts, ka izmaiņas radušās tehnisku iemeslu dēļ.
“Atbilde bija, ka esot radusies kļūme tajā, ka esot slikti ieskenēts darbs. Vērtētājs daļu darba neesot redzējis. Esot it kā ziņojis VISC, ka kaut ko nevar redzēt, bet nākamais cilvēks nav darījis neko, lai, piemēram, šo darbu pārskenētu un nosūtītu. Man arī saka – jūs saprotiet, [mēs esam] ļoti noslogoti, kovida laiks, ir ļoti karsts, mums jāieskenē daudzi tūkstoši darbu,” pastāstīja 12. klases skolnieces mamma.
Vēlāk, konkrēto gadījumu pētot padziļināti, noskaidrots, ka tehniskas kļūmes gan nav. Tā vietā runa bijusi par novērtētāja subjektīvo viedokli. Eksāmena otro daļu vērtē viens cilvēks, kas divos uzdevumos ielicis vērtējumu – 0.
Veicot neatkarīgu pārvērtēšanu, abos uzdevumos piešķirts gandrīz maksimālais punktu skaits.
Bet vērtēšanā vienmēr pastāvot subjektivitātes aspekts. “Šis ir patiešām nozīmīgs paaugstinājums. Manuprāt, ir bijusi ļoti kvalitatīva ekspertīze šim konkrētajam rezultātam. Līdz ar to labi, ka skolēns pats ir aicinājis pievērst tam uzmanību,” sacīja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
Lai gan konkrētajā gadījumā izrādījās, ka tehniskās problēmas nebija pie vainas, kopumā tās šogad novērotas biežāk. Īpaši bioloģijas eksāmenā. Piemēram, darbs ir ticis nekvalitatīvi ieskenēts, tāpēc nav salasāms. Tādas situācijas konstatētas vairākkārt, pētot apstrīdētos rezultātus.
“Mums ir 50 līdz 60 tūkstoši eksāmenu darbu vienā mēnesī. Un sagaidīt, ka tie visi tiks ieskanēti bez tehniskām problēmām, ir diezgan utopiski šobrīd,” sacīja Voroņenko.
“Patiesībā šāda starpība ļoti ietekmē potenciālā studenta iespējas, piemēram, iekļūt budžeta grupā vai saņemt kādu stipendiju, kur šie centralizēto eksāmenu rezultāti ir svarīgi. Piemēram, mūsu gadījumā tieši latviešu valodas eksāmena rezultāts var būt izšķirošs,” norādīja skolnieces mamma.
Un no tā, vai vērtētājs ziņos par nesalasāmo darbu un kā Valsts izglītības satura centrs reaģēs, lielā mērā var izšķirties gala rezultāts. Piemēram, jauniete, kuras ģimene sazinājās ar LTV raidījumu “Panorāma”, pārsūdzējusi arī ķīmijas eksāmena trešās daļas rezultātus. Tur vērtējums palielināts par 17 procentpunktiem, kāpinot arī eksāmena galīgo vērtējumu, taču ne tik radikāli kā latviešu valodā.
