„Konkurss tiešām bija gan labi noorganizēts, gan arī dalībnieki parādīja augstu sasnieguma līmeni un arī interesi par inženierzinātnēm, par tautsaimniecībā svarīgiem procesiem, piemēram, par ūdens kvalitātes tīrību, par vides novērtējumu. Es teiktu, pasākums bija izdevies,” to raksturo Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Jurģis Poriņš.
Kopumā tika pieteikti 40 zinātniski pētnieciskie darbi no visas Latvijas, un, kā saka Poriņš, šo deviņu gadu laikā kopš notiek pasākums - ir jūtams progress, jo pētījumu rezultāti ir pielietojami arī dzīvē.
Katram projektam tika pieaicināti divi neatkarīgi nozares eksperti, kas to izvērtēja, bet pēc skolēnu uzstāšanās žūrija sniedza savu individuālo vērtējumu un, saskaitot punktus kopā, paziņoja uzvarētājus.
Pirmo vietu un 900 eiro ieguva Talsu Valsts ģimnāzijas komanda - 12. klases skolnieces Annija Admidiņa un Madara Bērziņa, kuras pierādīja, ka baravikas ir visvērtīgākais antioksidantu avots.
„Viss process kopumā bija interesants - strādāšana laboratorijā, savādāki apstākļi, [tas] nebija skolā, bija jābrauc uz Rīgas laboratoriju ar profesoriem jāstrādā, tā tiešām bija interesanta un laba pieredze. -
Mēs bijām ļoti pārsteigtas un priecīgas, jo iegūtās balvas ir tiešām nenovērtējamas, jo mēs negaidījām tik labus rezultātus, kad veidojām šo darbu, tāpēc mēs esam ļoti, ļoti priecīgas,” stāsta Annija un Madara.
Priekpilnas ir arī 12. klases meitenes no Rīgas Franču liceja - Beāte Jurševska un Dārta Dozberga, kuras ieguva otro vietu. Viņu pētījums bija par gaismas piesārņojumu..
„Šajā darbā mēs izpētījām to, kā mainās gaismas piesārņojums un kā mainās debesu fona spožums, kuru ietekmē pilsētas emitētā gaisma. Mēs fotografējām nakts debesis un pēc šiem fotouzņēmumiem mēs analizējām kā mainās šis debesu fona spožums,” stāsta Dārta.
Žūrija vērtēja konkursa dalībnieku individuālo sniegumu eksakto zinātņu testā, kura veiksmīga nokārtošana paredzēja arī budžeta vietu Rīgas Tehniskajā universitātē.
„Es ieguvu trešo vietu, 300 eiro un iespēju iestāties RTU budžeta grupā, tas ir pats galvenais, kāpēc es pieteicos uz šo konkursu,” saka Viktors Vīgants, Rīgas Franču liceja 12. klases skolēns, kura zinātniskais projekts bija par elektrovelosipēda efektīvāku izmantošanu ar cilvēku kustību palīdzību:
„Tas ko mēs izveidojām, tas bija reģionatīvā bremzēšana, kad bremzē nevis ar darba bremzēm, bet bremzē ar dzinēju, tādā veidā enerģija, ko parasti bremzē ar darba bremzēm aiziet zudumā, bet mēs atgūstam atpakaļ.”
Kā norāda Rīgas Franču liceja fizikas skolotāja Biruta Šķēle, šādi pasākumi ne tikai ieinteresē jauniešus pievērsties vairāk eksaktajiem priekšmetiem, bet arī veido viņus kā zinošas personības.
„Bieži vien ir bijuši gadījumi, ja ir olimpiāde, tad vajag uz vietas un īsā laikā. Šeit to var darīt mēnešiem, gadiem, tas protams, ka netop dažos mēnešos, tas ir gadu darbs. Un tad ir arī situācija - skolēni, kuriem ir zināšanas, reizēm pat ļoti viduvējas, izdara milzīgi daudz un beigās brīnās, cik daudz viņi ir spējuši izdarīt un kas no tā visa ir iznācis. Un tas ir arī viens, kas ceļ šo pašcieņu - ka viņi var izdarīt. Un viņi veidojas par cilvēkiem, kuri pārliecināti, ka viņi kaut ko varēs dzīvē un, man liekas, ka tas ir ļoti liels ieguvums caur šiem pētnieciskajiem darbiem, ka viņi kā personības veidojas,” secina skolotāja Biruta Šķēle.
