Panorāma

Noliedz bažas par NATO kravu pārvirzīšanos uz Lietuvu

Panorāma

Ķemeru sanatorija gandrīz atgūta

Darba burtnīcas un grāmatas vecākiem nav jāpērk

Skolēnu vecāki neziņā, vai viņiem ir jāpērk mācību līdzekļi bērniem

Lai arī grozījumi Izglītības likumā, kas paredz valsts nodrošinātus mācību līdzekļus skolēniem, jau ir stājušies spēkā, skolēnu vecāki paliek neziņā, vai viņiem ir jāpērk mācību līdzekļi nākamajam mācību gadam. Daudzi no tiem drūzmējas grāmatu veikalos ar maijā saņemtiem pirkumu sarakstiem rokās.

Gatavojoties 1.septembrim, vecākiem šogad maciņš jāatver tikai pierakstu burtnīcām, rakstāmpiederumiem, ikdienas, sporta un svētku apģērbiem. Latvijas Televīzija novēro, ka tikai retais zina, ka grāmatu un darba burtnīcu pirkšanas ēra patiešām ir beigusies. „Iepriekšējos gadus bija vairāk. Intensīvi nāca ar sarakstiem. Tagad nāk, bet nezina, cik pirkt, ko pirkt nezina, ko dos pašvaldības, cik dos. Daži izvēlas tomēr nopirkt,” uzsver SIA „Zvaigzne ABC” grāmatnīcas pārdevēja Signe Plasiņa.

Lai nepiedzīvotu situāciju, ka septembrī vecāki rindām nāktu mācību materiālus atdot grāmatnīcai, pārdevējas bieži aicinot vecākus sazināties ar skolu, lai precizētu vai maijā izdalītie pirkumu saraksti vēl aktuāli. „Skaidri un gaiši ir noteikts, ka skola nevar piespiest iegādāties mācību līdzekļus, izņemot individuālos,” bilst Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

Vieglāk nekā vecāki, pārmaiņām notic skolēni. „Man tētis teica, ka e-klasē izlasījis, ka šogad valsts nodrošinās ar grāmatām, bet laikam jāpērk darba burtnīcas un zīmuli,” saka piektklasnieks Rihards Mažāns. „Nu, īsti skaidrs tomēr nav,” nosaka piektklasnieka vecmamma Edīte. Jau lielāka skaidrība ir 3.klases skolnieka vecmammai Tatjanai. „Pērkam darba burtnīcas dabas zinībās, sociālajās zinībās, mūzikā (..) Daļu jau pasūtījusi skolotāja, mēs nopērkam pārējās grāmatas,” stāsta Tatjana. Vaicāta, vai viņa nezina par pārmaiņām Izglītības likumā, Tatjana atjautā: „Tiešām? Nu labi, tad par ietaupīto naudu nopirksim bērnam kurpītes”

Kāda skolnieka māmiņa Latvijas Televīzijai pastāsta, ka viņas bērna skolā teikts, ka darba burtnīcās, ko izsniegs skola, nedrīstēs ne rakstīt, ne zīmēt, uzdevumi bēniem būs jāpārraksta ar roku. „Tad zūd šo darba burtnīcu jēga, tas parāda, ka tā ir kāda skolotāja vai skolas iegriba nevis nepieciešamība (..) Likums ir stājies spēkā, likums ir un viņš ir jāpilda, līdz ar to ir izslēgtas sarunas par to, kas „nezinu, kas ir mācību līdzekļi”,” saka Siliņa.

Izglītības un zinātnes ministrija skaidro - viena bērna nodrošināšanai ar mācību līdzekļiem valsts šogad tērē sešus latus un 29 santīmus, savukārt nākamgad jau septiņus latus. Katra nopirktā burtnīca paredzēta vienam skolēnam viena mācību gada garumā. Bezmaksas izglītības nodrošināšanai kopumā atvēlēti vairāk nekā 500 000 latu. To, ka bezmaksas izglītības jautājumā vēl daudz neskaidrību, apliecina fakts, ka Tiesībsarga birojam skaidrojumus lūdz ne tikai skolēnu vecāki, bet pat skolu direktori.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti