Ik dienu zāle kļūst zaļāka, dienas kļūst garākas un savas biezās drēbes mēs mainām pret ko plānāku. Tuvojas vasara, un liela daļa no mums vasarā strādā, lai nopelnītu atpūtai vai citiem mērķiem. Divus gadus atpakaļ veikta "Swedbank" aptauja rāda, ka tikai katrs trešais jaunietis vasarā ir nodarbināts legāli. Lielākā daļa aptaujāto jauniešu nemaz nezina, kādos darba apstākļos viņi drīkst būt nodarbināti un kādas ir viņu tiesības. Aptaujas veicēji skaidro, ka nelegāla jauniešu nodarbinātība vasarās Latvijā ir aktuāla problēma, kuras cēloņi visbiežāk skaidrojami ar uzņēmēju vēlmi ietaupīt.
Māra ir tikai viena no tūkstošiem šādu jauniešu, viņa katru vasaru kopš divpadsmit gadu vecuma ir strādājusi nelegāli. Vairākās vasarās meitene lasījusi saimniecībās ogas, vienu gadu stāvējusi pie kases nelielā ziedu veikaliņā un vienu vasaru klājusi galdus banketiem.
Vai tavus vecākus neuztrauca tas, ka tu strādā nelegāli?
Māra: Es īsti nezinu, no cik gadiem var strādāt legāli. Man liekas, no 15 vai kaut kā tā... Es biju jaunāka, līdz ar to pa īstam nemaz nevarēju strādāt. Vecāki jau ir ieinteresēti, lai mēs mācāmies, ko nozīmē naudas pelnīšana un darbs, un tā tālāk. Līdz ar to viņi to nekādā veidā nenoliedza.
Vai toreizējie darba devēji tev pat neieminējās par darba līgumu, nodokļiem, kaut ko tādu?
Māra: Strādājot pie ogu novākšanas, tas ir pilnīgi skaidrs. Tur vienkārši, ja darba devējs vēl maksātu kaut kādus nodokļus klāt un kaut ko tamlīdzīgu, tad nebūtu jēga vispār. Nu tās būtu ārkārtīgi lielas izmaksas par darbaspēku un tad būtu ārkārtīgi augstas cenas ogām, lai tas atpelnītos. Citos gadījumos bija tā, ka veikalā man bija radiniece īpašniece, līdz ar to es ar viņu sarunāju, ka es tur strādāšu un viņai bija vajadzīgs palīgs. Es strādāju un viņai bija tā kā izdevīgi, protams, ka es esmu tā kā neoficiāli. Un trešajā gadījumā viesmīles darbā, tur vienkārši neieminējās. Tur pat īstenībā es nesatiku priekšniecību, mani vienkārši tur iefīrēja.
Vai pati kā pārdevēja toreiz nebaidījies, ka varētu atnākt Valsts darba inspekcija un tev būtu jāmaksā sods, ka tu strādā bez dokumentiem?
Māra: Baidījos. Ļoti baidījos. Tāpat kā... jā, nu katru reizi man likās, ka šis cilvēks ir ieradies kaut kādā veidā pārbaudīt, tā tas bija. Jā. Bet man noveicās ļoti.
Māra zina stāstīt, ka laukos lielākā daļa jauniešu vasarās tiek nodarbināti nelegāli. Izņemot darbu veikalā, gan saimniecībās, gan banketos viņa nav bijusi vienīgā jauniete bez darba līguma.
"Pie ogām... nu tur vienkārši nāca jaunieši, kas gribēja tā kā kaut ko nopelnīt, viņi vienkārši nāca palīgā. Nebija pat tādas reizes, kad es redzētu visus, kas mēs tur esam. Bet nu tur desmitos es domāju. Un tajā viesmīles darbā mēs bijām kādas trīs meitenes. Vienkārši draudzenes mamma bija tur priekšniece, un tad mēs vienkārši tur strādājām. Kas īstenībā tagad, ja tā padomā, bija diezgan drausmīgi, jo es tur biju līdz kādiem trijiem naktī. Es biju četrpadsmitgadīga. Strādājām pie banketiem – tur galdu uzklāšana, novākšana," stāsta Māra.
Jautājām arī uzņēmējiem, kā viņiem sokas ar jauniešu nodarbināšanu vasarās. Ainārs Tamisārs ir restorāna „Tami-Tami” īpašnieks un kluba „Jelgavas krekli" līdzīpašnieks. Viņš ik gadu pieņem darbā studentus, vasarās - skolēnus. Kā pats atjoko, - protams, ar visiem jauniešiem tiek slēgti darba līgumi, jo verdzība nepastāv jau vismaz 200 gadus. Tamisārs arī stāsta, ka pie visām valsts prasībām jau sen pieradis.
Mēs jau pieraduši esam! Mēs jau nodarbojamies arī ar izbraukumu tirdzniecību, tāpat ir Jelgavā ledus skulptūru, smilšu skulptūru festivāls, tad mēs ņemam arī uz divām, trijām dienām. Pieņemam un atlaižam cilvēkus, ja to visu saprot un dara, tad tur tas... No tā nav jāuztraucas,” saka Tamisārs.
Tamisārs uzskata, ka darbu jaunietim, piemēram, Jelgavā atrast nav problēmu. Viņš neizmanto arī valsts un pašvaldību veidotās skolēnu nodarbinātības programmas atbalstu. Citādāk veicas mazajiem uzņēmējiem. Kādas nelielas dārzniecības Jelgavā vadītāja Anita Keiša stāsta, ka bez valsts vai pašvaldības atbalsta jauniešus nodarbināt nevarētu.
Ir bezdarbs pieaugušajiem pašiem. Es izmantoju labāk pensionārus. Ņemu skolēnus, savu darbinieku bērnus kādreiz,” norāda Keiša un turpina, „par samaksu šajos grūtajos laikos neņemu. Pagājušajā gadā bija tāds līgums, ko maksāja skolu valde par skolēnu, mums tas neizmaksāja neko. Mēs tikai nodarbinājām viņus (..) Arī šogad ir tāda programma. Re,kur man ir piedāvājums. Man jāieraksta, cik bērnus kurā laikā ņem. Nu, es kādus divus arī šogad ņemšu. Sanāk, ka visu vasaru divi”.
Visbiežāk meitenēm tiek ierādīti ravēšanas darbi, bet zēniem – malkas krāmēšana. Anita Keiša ar skumjām stāsta, ka ne mazums Latvijas dārzniecību ir tiktāl modernizētas, ka tajās jaunietim nav iespējas veikt tā saucamos vieglos darbus, tos viņu vietā paveic tehnoloģijas.
Kā veicās citās pašvaldībās, radio skaidrot uz Valmieru. Uz ielas satiktie valmierieši gan stāsta, ka pilsētā atrast darbu tikai uz vasaru ir grūti, tāpēc piepelnās nelegāli tuvējā apkārtnē, kur nepieciešamas darba rokas sezonas lauksaimniecībā. Alise mācās 11.klasē un iepriekšējās vasarās lasījusi zemenes. Darba līgums, tikai formalitātes pēc, ticis sastādīts pēdējā vasaras nedēļā.
„Mēs bijām uz zemeņu lauka, lasījām zemenes un, es nezinu, kā lai pastāsta... Darba laiks bija no sešiem līdz diviem tiem visiem, kas strādā. Tur bija arī mājiņas, kurās varēja tā kā gulēt un dzīvot, un tā. Bet tie, kas dzīvo mājiņās, to neviens nezināja. Bet mēs lasījām zemenes, bija arī tā, kad brigadiere nobļāvās - nost no lauka! Tāpēc, ka ieņēmumu dienests brauc. Mēs visi savācām kastītes, skrējām prom un gājām uz to mājiņu. Aiztaisījām durvis un nedrīkstēja iet, kamēr tas ieņēmumu dienests nebija aizbraucis,” stāsta Alise.
Tikmēr Alises draudzene Kristiāna, kas mācās 10.klasē, pagājušā gada vasarā kādā kūdras purvā lasījusi lielogu mellenes. Arī viņas darba devējs formālu līgumu uzrakstījis pēdējā darba dienā pēc meitenes lūguma. Par darba tiesībām meitenes nezina tikpat kā neko, tomēr atzīst, ka strādāt likumīgi viņām ir svarīgi.
Kristiāna: Es domāju, ka ir svarīgi, lai darba devējs ar naudu nečakarētos. Nu būtu atmaksāta pilna summa un nebūtu tā, ka man būtu pēc tam, ka es par brīvu velti strādātu.
Tev ir pazīstamam kādam tā bijis?
Kristiāna: Jā, man pašai tā ir bijis, tajā pašā darbavietā. Man bija tā, ka man tur, tā kā nebija tas līgums. Viņš it kā pierakstīja, cik es esmu nolasījusi savā blociņā, bet beigās tur bija savādāk,” norāda Kristiāna.
Kāpēc nestrādāji Valmierā, ja esi no Valmieras?
Kristiāna: Tāpēc, ka te vienkārši nav nekur iespējams pastrādāt, tāpēc, ka mēs bijām uz pašvaldību, uz sociālo to tur. Mums teica, ka viņi nepiedāvā skolēniem vasarā darbu un tad mēs vienkārši gājām pa veikaliem, jautājām, vai mūs pieņemtu. Tad mēs „Maximai” uzrakstījām savu CV, „Čili picai”. Bet mums neviens īsti neuzzvanīja atpakaļ.
Runājām arī ar Valmieras pašvaldības priekšsēdētāja vietnieku Jāni Baiku, kas pastāvošajā situācijā vaino Nodarbinātības valsts aģentūru, kas piecus gadus neorganizēja skolēnu nodarbinātības pasākumus, tāpat valsts strikti definētos apstākļus, kas pilsētu pašvaldībām ir ierobežojoši. Baiks lasa Ministru kabineta noteikumus, - kādos darbos drīkst nodarbināt jauniešus no 13 gadu vecuma.
"Palasīšu dažus - dārzu ravēšana, laistīšana, ražas novākšana, ziedu novākšana, ārstniecības augu vākšana, augļu, ogu iepakošana, koku stādīšana un kopšana, stādu sagatavošana, mājdzīvnieku barošana, nemehanizēta siena sagatavošana, laukumu un skvēru sakopšana, tīras vides, šķirošana, mājas strādnieku darbu veikšana. Viesnīcu, kafejnīcu un citu līdzīgu telpu uzkopšana. Transportlīdzekļu logu un citu priekšmetu mazgāšana. Kurjera darbs, preču iesaiņošana, etiķešu līmēšana, apavu tīrīšana. Preču piegāde mājās, pārtikas, nepārtikas preču pārdošana," lasa Baiks un komentē. "Es jums nolasīju, kur drīkst nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem. Pašvaldība no šī visa, nu kā pilsēta, ja, mēs varam faktiski ļoti maz piedāvāt. Galvenais, ko mēs varam piedāvāt, tā ir, nu, laukumu spēļu, skvēru sakopšana, ja? Tā ir dārza ravēšana, laistīšana, kas ir pilsētā, līdz ar to viss pārējais beidzas. Jo mēs nenodarbojamies ne ar telpu uzkopšanu, ne ar transportlīdzekļu mazgāšanu, ne ar kurjera darbiem."
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka stāsta, ka skolēnu programma tika pārtraukta krīzes dēļ un vispirms cieta tieši jaunieši.
"Kā mēs visi atceramies, bija ļoti liels bezdarbs, bija mazs darbavietu piedāvājums. Tamdēļ prioritāri bija veidot darbavietas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Bet izvēlējās neatbalstīt šo te skolēnu nodarbinātību. Šobrīd, kā zinām, ekonomiskā situācija ir uzlabojusies un tika nolemts šogad skolēnu vasaru organizēt," atklāj Kabaka.
Šovasar strādāt varēs teju desmit ar pusi tūkstoši skolēnu, no valsts budžeta tam atvēlēts nedaudz vairāk par diviem miljoniem eiro. NVA segs pusi skolēna algas un viņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbavietās. Ar šiem atvieglojumiem viens skolēns darba devējam izmaksās aptuveni divsimt četrdesmit eiro mēnesī. Kabaka stāsta, ka pašvaldībām ir brīva izvēle iesaistīties vai neiesaistīties šajā projektā.
"Ja pašvaldība izvērtēs to, ka viņa nepiedalās, jo šeit ir jāpiedalās arī ar savu līdzfinansējumu darba devējam, tā ir brīva izvēle. Ja pašvaldība izlems, ka, jā, mēs laipni aicinām, gaidīsim. Bet, ja nē, tad aicināsim pašvaldības mudināt savus uzņēmējus iesaistīties un saredzēt potenciālu jaunajos cilvēkos un darbavietas piedāvāt," uzsver Kabaka.
Jānis Baiks stāsta, ka Valmieras pašvaldība labprāt iesaistīsies šī gada NVA veidotajā programmā un arī paši uzrunās uzņēmumus – potenciālos darba devējus. Papildu NVA finansējumam pašvaldība jauniešu darbam vasarā plāno atvēlēt 28 ar pusi tūkstošus eiro skolēnu algām. Viņš gan nenoliedz to, ka daudzi jaunieši tāpat izvēlēsies strādāt laukos. Kā vēl vienu problēmu Baiks min to, ka darba devēji negrib uzņemties atbildību par jauniešiem.
"Rūpīgi jāpieskata. Tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka nedrīkst nekādus elektroinstrumentus pielietot, nekādus asus instrumentus, nedrīkst nekas smagāks par četriem kilogramiem būt, ja? Nu tur ir tāds ļoti liels, lieli ierobežojumi. Un darba devēji, kas ir gatavi paņemt, negrib ļoti daudzi uzņemties šo lielo atbildību, ja? Likumdošanā tā ir noteikts un, ja, pasarg Dievs, kaut kas notiek, tad tie paši darba devēji ļoti smagi var atbildēt pēc tam par to visu. Tāpēc es domāju, ka tas ir būtiskākais, kas varbūt atbaida darba devējus," uzskata Baiks. "Domāju, ka mēs esam krietni pārspīlējuši ar visām šīm te tiesībām, un brīžiem ir tā, kad ir tiesības, pienākumus aizmirstam."
Pagājušajā vasarā Valsts darba inspekcija aiz rokas pieķēra 40 nelikumīgi strādājošus jauniešus, jaunākais bija tikai 13 gadus vecs, turklāt darbojies mežsaimniecības nozarē, kur nepilngadīgos nedrīkst nodarbināt. Inspekcijas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode iezīmē nozares.
"Ja mēs izvērtējam nozares, kurās nepilngadīgās personas tiek nodarbinātas bez darba līgumiem, Valsts darba inspekcija var atzīmēt būvniecības nozari, kā arī augkopības un lopkopības nozari," skaidro Strode.
Šogad Saeima izmainīja likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz piemērot nodokļa atvieglojumus sezonas lauksaimniecībā strādājošajiem. Šādi grozījumi nepieciešami, jo laukstrādnieku vidū nesamaksātie nodokļi gadā valsts budžetam rada teju divu miljonu lielus zaudējumus. Izmaiņas vērtēt lūdzām arī Mārai, kas pati vairākus gadus vākusi ogas nelikumīgi.
"Es domāju, tas atkarīgs no saimniecības apmēra.. būs tās, kas ir vidējās un lielās, viņas to apdomās un ņems oficiāli, bet tādi, kas ir tikai sezonai, tur pāris nedēļām novākt ogas, es domāju, ka tur tas neko nemainīs," spriež Māra.
Valsts darba inspekcijā Zaiga Strode gan uzsver tieši tos ieguvumus, kas saistīti ar administratīvā sloga samazināšanu un atzīmē, ka tagad ikviens darba devējs varēs likumīgi nodarbināt jaunieti kaut tikai vienas dienas garumā.
"Lauksaimniecībā nodarbinātie darba devēji informē, ka bieži vien personas, kuras strādā bez darba līgumiem, veic ļoti, ļoti īslaicīgu rakstura darbu," norāda Strode. "Piemēram, vienu dienu pastrādā ražas novākšanā, par to vienu dienu darba līgumu tā kā negribētos slēgt. Izmaiņas likumdošanas sistēmā tiešām ļauj ar šīm personām, kuras tiek īslaicīgi nodarbinātas sezonas darbos lauku apvidos, neslēgt darba līgumus, bet informācija par šīm personām būs jāievada Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas datu bāzē, kas ļaus Valsts darba inspekcijai pārliecināties, ka šīs personas nestrādā nelegāli."
Devāmies uz Saeimu skaidrot, cik lielā mērā pieņemtie grozījumi varētu attiekties uz jauniešiem, kas visbiežāk saimniecībās vāc ogas un dārzeņus. Deputāti, ar kuriem mēs runājām, stāsta, ka sezonas laukstrādnieki nav tikai jaunieši, bet dažāda gada gājuma cilvēki. Atsevišķus atvieglojumus tieši jauniešiem pagājušajā gadā kā likumprojektu Saeimā virzīja Saskaņas centra deputāti. Grozījumi paredzēja darba devējam piemērot mazāku sociālā nodokļa likmi, ja tas pieņem darbā jaunieti, neatkarīgi no jomām, - vai tā būtu lauksaimniecība, tirdzniecība, vai kas cits. Viens no idejas autoriem Vladimirs Reskājis stāsta, ka Saeima likumprojektu noraidījusi.
Reskāji: Pamatojums bija tāds, ka nav nekādas vajadzības rīkot kaut kādus atsevišķus pasākumus, jo tagad, no nākamā gada būs tās jauniešu garantijas, ja. Tā būs pietiekoši efektīva metode, lai nodarbinātu jauniešus.
"Swedbank" ir izpētījusi, ka katrs trešais jaunietis strādā bez šiem līgumiem, darba līgumiem. Vai tā ir tā problēma?
Reskājis: Es domāju, ka tā ir tiešām izplatīta parādība kaut kādos tādos pagaidu darbos. Uz vasaru. Un tā vietā, lai nodarbotos ar līgumu slēgšanu, kas tāpat aizņem laiku un ir saistīts ar kaut kādām tā saucamā birokrātiskajām procedūrām, viņi izvēlas vienkāršāko ceļu – dot jaunietim iespēju pamēģināt, bet bez līgumu slēgšanas. Loģiski, ka, ja būtu pieņemta tā kārtība, ko es piedāvāju, tad es domāju, ka šī problēma noteikti mazinātos.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola atzīst, ka šādi grozījumi būtu veids, kā risināt problēmu ar nelikumīgo nodarbinātību, bet diemžēl Saeimas piekoptā prakse ir neatzīt opozīcijas idejas. Otrkārt, izmaiņas nodokļu politikā nelabprāt atbalsta Finanšu ministrija.
"Man liekas, ka tā varētu būt atbalstāma prakse, bet, tiklīdz kā nāk ar jebkādiem priekšlikumiem nodokļu politikas maiņā, tā pretim ir maciņa turētājs - Finanšu ministrija -, kurai ir pavisam cits viedoklis. Es domāju, ka Labklājības ministrijai ar šādu iniciatīvu vajadzētu nākt. Nu, Finanšu ministrija nepiekritīs, nepiekritīs. Bet jebkurā gadījumā tāds nodokļu atvieglojumu mehānisms ir vajadzīgs vēl papildus," uzsver Reizniece-Ozola.
Finanšu ministrijā Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne stāsta, ka gadījumā, ja samazinātu sociālā nodokļa likmi, jaunietis zaudētu vairākas sociālās garantijas.
Tas nozīmē, ka tas jaunietis - darba ņēmējs nebūs apdrošināts pensijas apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, un apdrošināšanai bezdarbagadījumā. Tie ir tie riski, kas arī jaunietim var iestāties. Mēs esam vienisprātis ar Labklājības ministriju, ka šādus grozījumus šobrīd nevajadzētu virzīt. Jo, ja mēs paskatāmies uz jauniešu bezdarbu Latvijā, tad tas ir mazāks, nekā vidēji ES valstīs.
Uz ielas satiktās meitenes Valmierā nezināja, kādas ir to darba tiesības un arī "Swedbank" secinājis, ka par savām darba tiesībām tikpat kā neko nezina vairums Latvijas jauniešu. Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka liela loma izglītošanā un nodarbināšanā jāuzņemas tieši pašvaldībām.
"Daudz lielāku iespēju tam praktiskam rezultātam redzu tiešām, ja pašvaldības aktīvāk strādā. Ja viņas meklē šīs darbavietas. Pirmkārt, viņas vislabāk zina vietējo situāciju, viņas zina, kuri uzņēmumi varētu paņemt jauniešus, un, nu, viņiem ir arī instrumenti, kā var pierunāt šos uzņēmumus paņemt jauniešus, un viņi tādā veidā jau šos jaunos cilvēkus izglīto par to, kādas ir viņu tiesības un iespējas," stāsta Reizniece-Ozola.
Valmieras pašvaldībā mums stāstīja, ka uzņēmēji nereti izvēlas nelikumīgu ceļu, tādējādi vairoties no atbildības uzņemšanās. Darba inspekcijā uzskata, ka atbildība vispirms jāuzņemas bērna vai pusaudža vecākiem, turklāt uzņēmējs var ciest vēl vairāk, it kā bēgot no atbildības uzņemšanās.
"Pirmkārt, atbildību par saviem bērniem ir jāuzņemas vecākiem, bet darba devējam, protams, nav mazāka atbildība. Ja viņš apņemas šo te nepilngadīgo nodarbināt. Un arī darba devējam interesē šajā gadījumā, ja, piemēram, notiek nelaimes gadījums, noslēgt darba līgumu ar nepilngadīgo," skaidro darba inspoekcijā. "Nodarbināšana bez darba līguma tikai pastiprinātu darba devēja vainu."
Šķiet, ka šovasar situācija uzlabosies, jo darbosies NVA projekts. Grozījumi likumdošanā, cerams, veicinās izmaiņas lauku darba tirgū.
Nepaliek gan skaidrs, kāds ir kopējais lomu sadalījums starp pašvaldībām un valsti. NVA skaidro, ka pašvaldības var iesaistīties, ja tām ir šāda vēlēšanās, Saeimā uzskata, ka pašvaldībām būtu jāņem virsroka. Visi gan ir vienisprātis, ka jauniešus ir vairāk jāinformē par viņu darba tiesībām. Pagaidām NVO par skolēnu informēšanu vēl tikai domā.
