Īpaši vecāki uzsvēruši, ka skolās bērniem vairāk jāskaidro vērtības un tikumi. Savukārt bērni biežāk uzsvēruši, ka skolās vairāk vēlas apgūt ar modernajām zinātnēm saistītus priekšmetus, piemēram, robotiku.
Tāpat skolēni un vecāki bieži norādījuši, ka vēlētos, lai mācības skolās būtu tādas, kur zināšanas un prasmes nebūtu tikai teorētiskas. Proti, lai skolēni saprastu tēmu "cauri sadzīvei, redz to reālo pielietojamu". Daudzi skolēni norādījuši, kas nevajag mācību satura "iekalšanu".
Vēl aptauja rāda, ka skolēniem ir svarīgas attiecības ar skolotājiem – viņiem ir svarīgi, lai pedagogiem rūp tas, ko viņi dara. Aptauja rāda arī satraucošu tendenci - daudzi bērni norādījuši, ka skolā nejūtas labi. Apmēram 20% aptaujāto skolēnu norādījuši uz skolotāju, kā arī vienaudžu skolās piekopto fizisko vai emocionālo vardarbību.
Četras piektdaļas skolēnu uzskata, ka, lai iegūtu labu darbu, uz skolu iet nav nepieciešams. Turklāt 80% skolēnu uzskata, ka skola kopumā ir tikai laika izšķiešana. Pētījuma eksperts un viens no projekta autoriem, Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas lektors Edmunds Vanags, iepazīstinot ar rezultātiem, norādīja, ka gan vecākiem, gan skolēniem svarīgi ir apgūt ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī saprast, kur apgūtais būs pielietojams dzīvē:
"Zināšanas ir ļoti svarīgas, bet tas nav vienīgais, ko skolēni un vecāki vēlētos skolā apgūt. Visvairāk gan skolēnu, gan vecāku vēlējas, lai tas, ko viņi mācās skolā, tiktu sasaistīts ar dzīvi.
Citiem vārdiem sakot – viņi grib mācīties to, kas viņiem dzīvē noderēs. Viņi grib mācīties, tā arī viņi to saka – kā izdzīvot? Kā attīstīt karjeru? Kā atrast labu profesiju? Un tā tālāk.
Viena krietna daļa skolēnu un vecāku atbilžu ir par ikdienas dzīves prasmēm. Skolēni vēlas mācīties – kā tas ir – nodibināt ģimeni, kā tas ir – samaksāt rēķinus, kā neiedzīvoties parādos, kā dibināt attiecības, kā risināt konfliktsituācijas."
Skolēni un vecāki arī bieži rosinājuši mainīt priekšmetu izvērtējumus. Visvairāk tas attiecas uz mūziku, vizuālo mākslu un sportu. Tāpat daudz ieteikumu neatdalīt puišu un meiteņu mājturības nodarbības. "Skola2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Oliņa stāstīja, ka izglītības vadlīnijas paredz arī mācību priekšmetu integrēšanu.
"Vidusskolā piedāvājam šobrīd integrētu sociālo zinību un vēstures kursu. Vairs ne atsevišķus priekšmetus. Tā ir ļoti nozīmīga strukturāla izmaiņa no tā, kas ir šobrīd. Latvijas un pasaules vēsture ir apvienota kā viens priekšmets 7-9. klasēs. Ne tā, kā šobrīd – sadalīti. Vislielākās izmaiņas ir tieši mājturībā un tehnoloģijās. Šis priekšmets turpmāk sauksies "dizains un tehnoloģijas". Šī priekšmeta mērķis ir visiem skolēniem, visiem – neatkarīgi no tā, vai viņš ir zēns, vai meitene, vai ir kāda cita viņa pieredze vai intereses, ir apgūt procesus, kā top lietas. Kā no idejas mēs tiekam līdz konkrētam izpildījumam, konkrētai lietai," stāstīja Oliņa.
Savs viedoklis ir arī skolēniem. Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēns Markuss Kozlinskis norādīja, ka izglītības reforma nedrīkstētu aizliegt skolēniem iegūt pamatzināšanas daudzās jomās, tomēr ir labi, ja ir iespēja specializēties konkrētās interesējošās jomās.
"Šeit tas ir ļoti būtiski, domājot par jauno izglītības reformu, ka mums tomēr paliek zināšanu kopums, mēs specializējamies uz priekšmetiem, bet mums ir pamatzināšanas. Ieguvums ir šāds, ka manas nākotnes iespējas nav limitētas. Ja es pārdomāju, man ir iespējas atgriezties pie humanitārajām zinātnēm," stāstīja Kozlinskis.
Savas attieksmes, uzskatus un pārliecību aptaujā izteica vairāk nekā 737 vecāki, kuru bērni mācās vairāk nekā 300 Latvijas skolās, un 3304 skolēni no 327 Latvijas skolām pamatskolas un vidusskolas klašu grupā. "Skola2030" skolēnu un vecāku aptauju veica 2018. gada otrajā pusē, lai šos viedokļus izmantotu kā vienu no informācijas avotiem, pilnveidojot mācību saturu.
Pakāpeniskas pārmaiņas mācību saturā gaidāmas jau no nākamā mācību gada. 2019. gada 1. septembrī stāsies spēkā jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas. Savukārt gadu vēlāk spēkā stāsies pilnveidotais pamatizglītības standarts, kas nosaka, ko un kā mācīsies skolēni no 1. līdz 9. klasei.
