Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Matemātikā vājākais sniegums 10 gados

Skolēnu sniegums matemātikas eksāmenā šogad vājākais pēdējā desmitgadē

Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpina kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija. Valsts izglītības satura centrā gan uztraukumam pamatu neredz, jo daudzu vakarskolu un profesionālo iestāžu audzēkņu eksāmena sarežģītāko daļu pat nav mēģinājuši risināt.  

Visiem 12. klases skolēniem obligāti ir jākārto eksāmens matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā.

2018./2019. mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Vidējā rezultāta kritums turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts izglītības satura centrā (VISC).

Pēdējos desmit gados augstākais vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā fiksēts 2015. gadā, togad sasniedzot 43,6% augstu rezultātu. Vidējā rezultāta krituma tendence vērojama jau kopš 2013. gada, dažus gadus pirms tam vidējam rezultātam nedaudz uzkāpjot.

Matemātikas eksāmens obligāts ir pēdējos astoņus gadus. Pieaugot kārtotāju skaitam, mainoties statistika. Šogad matemātiku kārtoja 14 477 skolēni. Vidusskolu, Valsts ģimnāziju un ģimnāziju rezultāti un vakarskolu audzēkņu sniegums krasi atšķiras. Valsts ģimnāzijā vidējais sniegums bija 52,5%, ģimnāzijā 42,8%, vidusskolā 36,4%, kamēr vakarskolā vidēji tikai 19,3% un profesionālajās izglītības iestādēs 19,5%.

“Pieaug atšķirības gan starp dažādām izglītības iestādēm, gan [atšķiras] ģimnāzijas un Rīgas skolas iepretim laukiem. Un atcerēsimies, ka daudzi ir proftehnisko iestāžu audzēkņi, kuri apgūst matemātiku ar daudz mazāku stundu skaitu. Nav taisnīgi no visiem sagaidīt vienādi augstus rezultātus,” norādīja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Nākotnē šo kārtību plānots mainīt.

“Viens eksāmens pēc vienādām prasībām visiem vairs neatbilst mūsu laikmetam, tāpēc jau tuvākajā nākotnē un jaunajā vidusskolas standartā paredzam atteikties no vienāda, būs atbilstoši apguves līmenim – augstākajam vai optimālajam,” stāstīja Catlaks.

Skatoties citu līkni – kur koncentrējas vairums –, vidējais līmenis esot daudziem, samazinās tie, kam ir ļoti augsti vai ļoti zemi rezultāti. Taču eksāmena trešo daļu, kas ļauj iegūt augstu vērtējumu, daudzi skolēni pat nemēģināja risināt, jo bija pārliecināti, ka iegūts pietiekams punktu skaits, lai matemātiku nokārtotu. Un šogad 226 skolēniem eksāmenu matemātikā nebija izdevies nokārtot.

 “Prasības sekmīgai eksāmena nokārtošanai ir 5%, ļoti zemas, tā ka ir ļoti grūti izskaidrot, kā var neiegūt pat 5%,” atzina Catlaks.

Desmitgadē sliktākais vidējais rezultāts šogad sasniegts arī fizikas eksāmenā - skolēnu vidējais rezultāts ir 37,5%.

Angļu valodas eksāmenā valstī sasniegts 62,7% rezultāts, kas ir augstākais pēdējo desmit gadu laikā.

Arī krievu valodas eksāmenā skolēniem šogad izdevies sasniegt augstāko vidējo rezultātu pēdējo desmit gadu laikā - 74,4%, kas ir par 4,1 procentpunktu augstāks nekā pērn.

Pēc krituma pagājušajā gadā šogad vidējais rezultāts franču valodas eksāmenā ir uzlabojies, sasniedzot 69,1% un atgriežoties aptuveni 2014. gada līmenī. Līdzīga situācija ir arī vācu valodas eksāmenā, kur pēc vidējā rezultāta krituma pērn šogad fiksētais rezultāts 71,9% ir otrs augstākais pēdējos desmit gados.

Vidusskolēnu sniegums ķīmijas eksāmenā pēdējo desmit gadu laikā bijis ļoti svārstīgs. Šogad fiksētais rezultāts 62,8% apmērā ir par 1,3 procentpunktiem augstāks nekā pērn. Vislabākais vidējais rādītājs sasniegts 2015. gadā - 65,6%.

Skolēnu vidējais sniegums bioloģijas eksāmenā turpināja sarukt arī šogad, sasniedzot 57,1%, kas ir otrs zemākais rādītājs pēdējā desmitgadē. Arī vēstures eksāmenā skolēnu vidējie rezultāti bijuši svārstīgi, šogad, gadu pēc rezultātu kārtējā krituma, tam uzkāpjot līdz 41,3%.

Labāko vidējo rezultātu pēdējā desmitgadē uzrādot 2013. gadā (55,72%), šogad fiksētais latviešu valodas eksāmena vidējais rezultāts ir sasniedzis 49,9%, kas ir par 2,7% zemāks nekā pirms gada.

Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. VISC apelācijas komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.

60 skolēni jau iesnieguši apelāciju, proti, ir apstrīdējuši iegūto vērtējumu. Vidēji katru gadu eksāmenu rezultātus apstrīd ap simt skolēnu. Pēc vērtējuma pārskatīšanas daļa saņem lielāku novērtējumu, bet ne visi.

 

 

 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti