Ārpus Rīgas

"Liepājas rajona partnerība" sāk pieņemt projektu iesniegumus ES fondu finansējumam

Ārpus Rīgas

"Latvijas romu platforma" sekmē romu tautības pārstāvju integrāciju sabiedrībā

Skolēnu pārvadāšana laukos sarežģīta, bet pielāgoties ir iespējams

Skolēnu pārvadāšana laukos sarežģīta, bet pielāgoties ir iespējams

Rēzeknes novadā kopš 2009.gada ir slēgtas desmit izglītības iestādes, šobrīd skolēnus uz skolu pārvadā 48 autobusu maršruti. Novada pašvaldības Izglītības pārvalde atzīst, ka maršruti izstrādāti tā, lai pēc iespējas tuvāk pie skolēna dzīvesvietas piebrauktu autobuss un skolēniem nebūtu agri jāceļas. Izglītības pārvaldē secina, ka skolēnu pārvadāšana mācību kvalitāti neietekmē.

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par to, ka Latvijā ir nepieciešams sakārtot skolu tīklu, jo pie pašreizējā skolēnu skaita gan skolotāju, gan izglītības iestāžu ir par daudz. Tomēr katras skolas slēgšanas jautājums ir sarežģīts un tiek uztverts emocionāli; tiek minēti vairāki argumenti, kāpēc skolas, kurās pirmajās deviņās klasēs mācās pat mazāk par 50 bērniem, ir jāsaglabā. Viens no iemesliem ir skolēnu pārvadāšana, jo skolēniem būšot agri jāceļas un lauku ceļi ir neizbraucami. Tomēr vai realitātē ir tik sarežģīti?

Izglītības pārvaldē secina, ka skolēnu pārvadāšana mācību kvalitāti neietekmē.

Rēzeknes novada Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolā katru rītu uz skolu skolēnus ved pieci dažādi skolēnu autobusu reisi. Autobusa šoferis Gunārs stāsta par savu ik rīta cēlienu:

“No rīta man sākas septiņos desmit no Ciskādiem, tur es salasu bērnudārza bērnus, braucu, tad Sakstagals, Markovka, Uļinova, tur pie bērnudārza izsēdinu, braucu, paņemu uz centru, tad otrais maršruts.''

Pieturas punktu ir daudz. Skolā mācās 140 skolēnu, vien desmit netiek vesti ar autobusu. Kopējā autobusu nobrauktā kilometrāža dienā ir iespaidīga, atklāj pamatskolas direktore Silvija Freiberga.

“Kā esam parēķinājuši, līdz Rīgai katru dienu mēs aizbraucam, tā ir mūsu specifika, jo mēs centrā nedzīvojam, centrā mums ir desmit bērni, mums Kantiniekus pievienoja, tātad Kantiniekiem divi reisi, ļoti liela tā teritorija”, klāsta direktore.

Pirmajiem bērniem, kuri ierodas skolā, līdz mācību stundas sākumam jāgaida 50 minūtes. Tāpēc skolā konsultācijas un pulciņi ir gan pirms, gan pēc stundām. Daļa no skolēniem rītu iesāk ar kora nodarbību.

Sakstagala pagastā 2009.gadā Ciskādos tika slēgta Vītolu pamatskola. Arī no Ciskādiem skolēni tiek vesti uz Sakstagalu. Lai gan finansējums skolēnu pārvadāšanai pagastam ir liels, uzturēt mazu skolu ir vēl neizdevīgāk, skaidro Sakstagala pagasta pārvaldes vadītāja Olga Muravjova:

“Šogad 23 tūkstoši skolēnu pārvadājumiem ir tāme, mēs paši plānojam. Tur ir autobusa šofera alga, degviela un remontdarbi autobusam. Nav tik traki, visi apmierināti.”

Rēzeknes novadā ir septiņas pamatskolas un sešas vidusskolas, četrām skolām ir vēl struktūrvienības. Uz tām skolēnus nogādā 48 autobusu maršruti, novadam kopumā tas izmaksā gadā ap 521 tūkstoti eiro. Par pārvadājuma reisiem atbild katrs pagasts. Reizēm sliktā ceļa dēļ skolēni uz skolu nemaz netiek vesti, bet tas ir reti. Skolēnu autobusa šoferis Gunārs atzīst, ka ceļi rada sarežģījums. Tomēr līdz šim Sakstagalā pagastā skolēni veiksmīgi ir nogādāti uz skolu.

“Kā tagad tādas ziemas, vienu dienu lietus līst, otru dienu sasalst. Jābrauc, kur liksies. Principā izbraucami, pataisa tos ceļus, paber, nav tā bijis, ka ceļu dēļ skolēni nokavētu skolu. Tas laika grafiks sastādīts, ka mazliet ir intervāls līdz stundu sākumam”, skaidro šoferis Gunārs.

Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra, raugoties uz sava novada piemēru, nevar teikt, ka skolēnu pārvadāšana ar autobusu ir ietekmējusi mācību kvalitāti. Lai gan tas, domājot par skolas slēgšanu, bieži tiek minēts kā viens no argumentiem, kāpēc to nevajadzētu darīt.

“Pavadītais laiks šajā maršrutā jebkurā gadījumā neietekmē ne bērna izglītības kvalitāti, nedz viņa agro celšanos un pēc tam šo noslodzi skolā, jebkurā gadījumā ir ņemtas vērā šis  ģeogrāfiskais izvietojums,” tā Guntars Skudra.

Rēzeknes novadā 2009.gadā tika slēgtas astoņas mācību iestādes, pagājušajā gadā vēl divas. Skolu slēgšanas nav novada pašmērķis, tomēr gada laikā novadā iedzīvotāju skaits ir sarucis par teju 800, skolēnu par vairāk nekā 150. Arī šobrīd ir mācību iestādes, kuru pastāvēšana novadā ir zem jautājuma zīmes.

“Šobrīd mums ir darba grupa, kas strādā ar šādu skolu izvērtēšanu. Cik ir šādas skolas, kuras tiek izvērtētas? Šobrīd Rikavas pamatskola, Kruķu pamatskola, visas mazās skolas, kur skolēnu skaits ir mazāks par 50. Problēma tieši tā, ka pamatskola un ir šīs apvienotās klases,'' skaidro Guntars Skudra.

Skolu slēgšanas jautājums ir sarežģīts, jo, kā norāda Izglītības pārvaldes vadītājs, viņi nevēlas pieņemt sasteigtu lēmumu, tāpat ir jārēķina, vai skolēnu pārvadāšana sniegs finansiālu ieguvumu, un nav mazsvarīgi, ka joprojām skola tiek uztverta kā iespēja, kā pagastā saglabāt dzīvību.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti