Kāda situācija Cēsīs, kad apjucis cilvēks ar balto spieķi rokās saviem spēkiem nespēja šķērsot ielu, mudinājusi Valmieras tehnikuma audzēkni Ēriku Eduardu Lapsu aizdomāties – “iespējams, es varu šim cilvēkam palīdzēt”.
“Tur nebija ne luksofora, ne zīmes, ka tā ir neredzīgo pāreja, nebija arī reljefa bruģis. Tad es iedomājos, ka tāds nav vienīgais gadījums, tādi cilvēki ir vēl, tātad problēma ir aktuāla,” stāstīja mācību uzņēmuma “Safe and Stable” pārstāvis Ēriks Eduards Lapsa.
Kopīgi ar vēl diviem mehatronikas kursa audzēkņiem puiši radījuši balto spieķi, kurā ievietoti kustību sensori. Brīdī, kad spieķis tuvojas kādam šķērslim, tas izdala skaņu.
“Viņš iet, nevis baksta, bet dzird signālu, jo pīkst. Arī, kad mašīna brauc, viņš dzird, vai arī viņam ir suns blakus, tas viss notiek uz dzirdi. Tagad viņš izstieps spieķi un dzird, ka tur ir kaut kas apstājies,” skaidroja Ēriks Eduards Lapsa.
Valmieras tehnikumā skolēnu mācību uzņēmumu konsultante Agita Šamšele uzskata, ka puišu radītos spieķus noteikti pamanīs Eiropas mācību uzņēmumu finālā Serbijā. Arī kāda neredzīga meitene no Rīgas, kura pirmā iegādājusies balto spieķi ar sensoriem, ir apmierināta ar tā darbību.
Viņa arī šo spieķi testē, dod puišiem norādījumus par iespējām kaut ko uzlabot.
Jauniešiem izveidojusies veiksmīga sadarbība arī ar Valmieras invalīdu biedrību. Arī šeit spieķi testēti, un biedrības biedri atzinuši, tie atvieglo ikdienu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
“Ļoti, ļoti noderētu, jo, kad viņi bija atbraukuši, mums bija neredzīga meitene atbraukusi un arī ar kustību traucējumiem. Mēs tiešām izmēģinājām un konstatējām trūkumus, kurus vajadzētu novērst, bet ideja ļoti laba,” atzina Valmieras invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilga Mauriņa.
Sensoru projektēšanā un veidošanā puišiem padomu neliedz arī Vidzemes Augstskolas Mehatronikas nodaļas pasniedzēji. Jaunieši jau iesnieguši pieteikumu, lai radītajiem produktiem saņemtu patentu, jo iesākto noteikti vēlas turpināt.
