Tāpat kā citās skolās, arī Riebiņu vidusskolā skolēnu pavasara brīvdienās gaiteņi ir tukši, taču mācību klasēs gan notiek rosība un skolas solos sēž vairāk nekā 100 skolotāji no Riebiņu, Viļānu, Ludzas, Dagdas un Krāslavas novadiem. Viņi visi jau teju desmit gadus tiekas pieredzes apmaiņas konferencē par mūsdienīgu mācību vidi un metodēm.
Šajā reizē notiek arī piecas meistarklases par kompetenču pieeju un mācību priekšmetu apvienošanu.
“Šeit bija paraugs tādai stundai, kas attiecas jau uz jauno mācību saturu, kad vadīja nodarbību gan mūzikas skolotāja, gan literatūras skolotāja. Pedagogi savā starpā stāsta par saviem veikumiem, kā viņi īsteno mācību procesu, ārpusklases darba procesu,” stāsta Riebiņu novada Izglītības jautājumu koordinatore Evelīna Visocka.
Vienā no meistarklasēm rādīts, ka dabas zinības iespējams apgūt ar teātra palīdzību. Tajā kopā ar skolotājiem piedalījās skolēnu vides izziņas pulciņš “Kāpēcīši”, kura dalībnieki novērtē pēc iespējas radošākas mācību metodes.
“Mēs dabas zinībās izmantojam tāfeli un pildām dažādus interaktīvos uzdevumus. Pašam var padarboties, un ātrāk stunda paiet,” saka Riebiņu vidusskolas 5. klases skolniece Anastasija Leitāne.
Riebiņu novadā ir piecas skolas, no tām kompetenču pieeju šajā mācību gadā izmēģina vien Galēnu pamatskola, bet Riebiņu vidusskola regulāri sadarbojas ar pilotprogrammas īstenotājām blakus novados – Preiļu 1. pamatskolu un Viļānu vidusskolu.
Pedagogi uzsver, ka attieksme pret jauno mācību saturu aizvien ir neizpratnes un neziņas pilna. Līdzīgas metodes skolās gan esot izmantotas jau iepriekš.
“Vienos kursos saka to, otrs saka tā, viens saprot pa savam, otrs pa savam. Bet būtībā mēs jau tādi esam. Tikai saucas savādāk, citi vārdi parādījās: caurvijas, lietpratība, kompetences, bet būtībā mēs jau to darām gadiem,” saka Riebiņu vidusskolas bioloģijas skolotāja Ilze Grigule.
Lielākais izaicinājums lauku skolām esot finansējuma piesaiste kompetenču pieejai atbilstoša aprīkojuma iegādei. “Ir vajadzīga materiāli tehniskā bāze, nemitīgi jāpapildina, nemitīgi kaut kas jānopērk, jāseko jaunajam līdzi. Un tās ir, protams, arī finanses. Ir no valsts arī projekti, kur ir iespēja iesaistīties, ja paši izrāda iniciatīvu,” norāda Riebiņu vidusskolas direktore Ineta Anspoka.
Šonedēļ vēl gaidāma Riebiņu pedagogu tikšanās metodiskajā dienā Galēnu pamatskolā.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmo reizi tiek pārskatīts vispārējās izglītības mācību saturs no pirmsskolas līdz 12. klasei, un jauno kompetenču pieejā balstīto izglītības modeli Latvijā plānots ieviest turpmāko piecu gadu laikā.
2017.gada septembrī sāka jaunās pieejas sabiedrisko apspriešanu, kurā viedokli varēja izteikt izglītības jomā strādājošie, vecāki, uzņēmēji. Vienlaikus jaunā pieeja pilotprojektā tiek izmēģināta 100 skolās Latvijā.
Jaunajā pieejā mācību saturs būs sadalīts septiņās jomās: valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras un pašizpausmes, dabaszinātņu, matemātikas, veselības un fiziskās aktivitātes un tehnoloģiju. Visās jomās paralēli tiks mācītas arī tā saucamās caurviju prasmes, tādas kā sadarbības spējas, pašizziņa, kritiskā domāšana un radošums. Katram izglītības posmam nosprausts atšķirīgs mērķis.
Vidusskolas posmā skolēnam būs izvēles iespējas. Visi priekšmeti būs divos līmeņos. Optimālais līmenis dos kodola zināšanas par konkrēto jomu, bet pietiekami, lai varētu startēt augstskolā.
