Izvēles eksāmens informātikā un obligātais eksāmens latviešu valodā šogad notiks viens pēc otra bez nevienas dienas pārtraukuma – 21.maijā un 22.maijā. To paredz pērnā gada maijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi.
Ventspils 6.vidusskolas 12.klases skolēns Ņikita Kovaļovs ir viens no skolēniem, uz kuru attiecas grafiks – divi eksāmeni pēc kārtas bez nevienas dienas pārtraukuma.
Par to viņš uzzināja pērn septembrī. “Tas mani pilnībā pārsteidza. Es sāku interesēties gan pie skolas direktores, gan Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldē, kur man norādīja, ka tā visam ir jābūt. Bet es tam nepiekrītu. Arī skolotāji nepiekrīt,” saka Kovaļovs.
Informātikas eksāmenu viņš vēlējās kārtot, jo ir doma saistīt nākotni ar informācijas tehnoloģijām. Uzzinot par grafiku, Ņikita saprata, ka nāksies gatavoties abiem eksāmeniem paralēli. “Es ar šo problēmu cīnos, jo neviens nezina, kā ar šo problēmu cīnīties. Ir pilnīgs absurds, ka Ministru kabineta noteikumi ierobežo manas spējas parādīt savu labāko rezultātu,” norāda Ņikita.
Pērnā gada rudenī Ņikita uzsāka saraksti ar valsts iestādēm - to vidū arī vērsās Veselības ministrijā. Kāda bija iestādes galīgā atbilde pēc pāris mēnešu sarakstes, īsumā pārstāsta ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders: “Veselības ministrija lūdza viedokli Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomātiskās medicīnas un psihoterapijas katedrai, kuras vadītāja, profesore Gunta Ancāne informēja, ka [..] divu eksāmenu kārtošana diennakts laikā, raugoties no fiziskās, emocionālās sargāšanas un slimību profilakses viedokļa, nebūtu pieļaujama”.
Veselības ministrija norāda: starp eksāmeniem jānodrošina pietiekams laiks atpūtai, lai skolēni varētu atpūsties, atjaunojot spēkus un koncentrēšanās spējas turpmākajam mācību procesam.
Informācijai atbildes vēstuli ministrija pievienoja arī Izglītības ministrijai un Valsts Izglītības satura centram.
Tiesa, ar šo iestādi Ņikita par eksāmenu grafiku sarakstījās jau kopš rudens. Iestādes komentāru Latvijas Radio pagaidām nav izdevies iegūt, to sola jau pēc šī ieraksta izskanēšanas. Taču zināms, kādi ir vēstulēs minētie iestādes argumenti: pārbaudījumu grafiks esot saskaņots ar skolu direktoriem, neviena skola neesot izteikusi iebildumus. Ņikita gan atklāja, ka elektroniskajā aptaujā piedalījušās vien 25 skolas.
Tāpat arī iestāde norādīja: ir iespēja pārbaudes darbu kārtot papildu termiņā, ja skolēnam ir attaisnojošs iemesls. “Piedāvāja risinājumu, ko uzskatu par absolūti nepieņemamu. Tas ir datums, kad man būs izlaidums. Pēc izlaiduma man vajadzēs kārtot eksāmenu. Taču es tam nepiekrītu. Kāpēc man ir jāmaksā nauda, lai aizbrauktu uz Rīgu?” vaicā Ņikita.
Pārbaudes darbu var kārtot tikai Rīgā. Tiesa, no Valsts Izglītības satura centra neoficiālā sarunā ar Latvijas Radio minēts – nepieciešama ārsta zīme, ka skolēnam ir stress.
Arī Tiesībsarga birojs, kur pagājušajā nedēļā vērsās Ņikita, kritizē noteikto eksāmenu grafiku.
“Tā kā šis grafiks ir noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, tad diez vai mēneša laikā būs iespējams kaut ko mainīt. Bet būtu jāvērš Izglītības un zinātnes ministrijas uzmanība, lai tādas situācijas vairs nebūtu, jo starp eksāmeniem nav nevienas brīvas dienas,” norāda Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere.
Izglītības ministrija savās atbildēs norādījusi, ka ne visiem skolēniem ir vienāds stresa līmenis, un vēstules beigās rakstīja: novēlam jums veiksmīgi nokārtot visus pārbaudes darbus. Tiesa, Ņikitam Kovaļovam ir plāns B: ja neizdosies atrisināt situāciju, viņš kārtos izvēles eksāmenu fizikā.
Ņikita arī cer izcīnīt taisnību Satversmes tiesā.
