Tāpat, lai testēšanas process būtu visām iesaistītajām pusēm ērtāks un rezultāti operatīvāki, plānots skolās pakāpeniski ieviest arī atšķirīgu testēšanas metodi, kas paredz vienlaikus testēt vienu klasi, nevis kā šobrīd 10 paraugu grupu.
Šāda kārtība atvieglotu gan laboratoriju un izglītības iestāžu darbu, gan arī samazinātu izmaksas par izmeklējumu veikšanu, norādīja VM.
Lai novērstu apgrūtinājumu skolēniem apmeklēt interešu izglītības nodarbības ārpus skolas, panākta vienošanās precizēt Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka situācijās, kad laboratorija kādu iemeslu dēļ nav bērna vecākam vai bērnam nosūtījusi individuālu atbildi par testa rezultātu, skolēns var piedalīties interešu izglītības nodarbībās, uzrādot atbildi no skolas par saņemto kopējo klases vai skolas negatīvo Covid-19 izmeklējuma rezultātu.
VM paziņojumā medijiem norādīja, ka pirmās testēšanas nedēļas ir ļāvušas uzsākt klātienes mācības un novērst plašus uzliesmojumus 215 izglītības iestādēs un objektīvāk novērtēt Covid-19 izplatību Latvijas pašvaldībās. Vairāk nekā 200 000 skolēnu un skolu darbinieku testēšana ir bijis izaicinājums izglītības iestādēm, bērniem un viņu vecākiem, kā arī pārbaudījums laboratorijām.
Iepriekšējā skolu skrīninga nedēļā atklāti 295 Covid-19 pozitīvie gadījumi, kas ir 13% no kopumā atklātajiem.
Detalizētāku informāciju par skolēnu testēšanas pilnveidošanu plānots sniegt tuvākajā Ministru kabineta sēdē.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja, ka skolēnu testēšanā pakāpeniski tiks ieviestas arī ērtākas, mazāk darbietilpīgas metodes, piemēram, košļājamie testi. Arī šajos testos tiek izmantotas siekalas, taču paraugus iegūst, cilvēkam aptuveni pusminūti paturot mutē analīžu ņemšanas kociņu. Pašlaik pilotprojektā šādi testi tiek izmantoti, piemēram, Ādažu vidusskolā.
Par turpmāko ar skolu testiem. Pakāpeniski ieviesīsim arī ērtākas, mazāk darbietilpīgas metodes (košļājamie testi), pakalpojuma un komunikācijas kvalitātei no skolu un vecāku viedokļa jāuzlabojas, samazinoties laboratoriju noslodzei, vienlaikus rūpējoties par skolu drošību. https://t.co/YoVZXd8rEI
— Daniels Pavluts (@pavluts) September 9, 2021
“Lai tos [košļājamos testus] varētu izmantot masveidā kā pamatmetodi, mums ir vajadzīgas zināms pielāgošanās laiks, jāpārliecinās, ka tie testu rezultāti labi uzrādās. Ir jāpārliecinās, jo jāteic, ka otrajā piegājienā tik daudz kļūdu pieļaut mēs tiešām vairs negribētu,” atzina veselības ministrs.
Līdz šim skolēnus testēja reizi nedēļā. Tas pārslogoja laboratorijas, to skaitā “MFD laboratoriju”, kas izpelnījās plašu sabiedrības kritiku par nespēju laikus un gana kvalitatīvi nodrošināt Covid-19 testēšanu skolās.
“Augusta vidū nedēļā mēs vidēji testējām 15 000. Līdz ar to šobrīd ir nepieciešams arī laboratorijas nedaudz atslogot. Un es domāju, ka tas iedos iespēju laboratorijām uzlabot pakalpojuma kvalitāti un arī visu iesaistīto grupu pieredzi,” norādīja Pavļuts.
Līdzīgās domās ir izglītības un zinātnes ministre Muižniece. Viņa ir pārliecināta, ka turpmāk skolēnu Covid-19 testu rezultāti būs pieejami ātrāk.
“Mēs esam diezgan pārliecināti, ka mēs varēsim atrisināt tās loģistikas, analīžu rezultātu kavēšanās problēmas un turpmāk procesam vajadzētu notikt gana raiti,” pauda Muižniece.
Taču, palielinoties ar Covid-19 saslimušo cilvēku īpatsvaram, varētu palielināties arī testu skaits un biežums.
Muižniece skaidroja:
“Atkarībā no tā, vai būs kādi uzliesmojumi, atkarībā no tā, kā nostabilizēsies laboratoriju veiktspēja, iespējams, ka mēs varēsim arī pāriet atkal uz reizi desmit dienās, reizi nedēļā.”
