Skolēniem bez datora uzdevumus piegādā papīra formātā vai nodod pa telefonu

Skolēniem, kuriem mājās nav datora, uzdevumus skolas piegādā papīra formātā mājās vai nodod pa telefonu. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem tādi ir 5000 skolēni. Latvijas telekomunikāciju operatori ir gatavi viņiem uz mācību laiku iedot planšetdatorus. Nav zināms, cik skolēniem mājās nav arī interneta. Latvijas Interneta asociācijā skaido, ka šis būtu labs brīdis, lai no skolām ievāktu datus par tīkla pārklājumu.

Skolēniem bez datora uzdevumus piegādā papīra formātā vai nodod pa telefonuPaula Dēvica

    Lai gan attālinātās mācības daudzviet iesākušās veiksmīgi, tomēr teju katrā skolā ir skolēns, kurš nav pietiekami tehniski nodrošināts. Trīs šādi skolēni ir arī Rugāju novadā. Vienam no viņiem skola piešķīra datoru. Bet pārējiem skolotāji uzdevumus piegādā uz mājām vai izskaidro pa telefonu, jo nav interneta pieslēguma.

    "Šobrīd ir ar diviem bērniem problēmas. Vienam nav interneta pieslēguma, un tad ir jāstrādā papīra formātā. Skolotāji ievieto materiālus pastkastītē un no turienes arī saņem atpakaļ. Otram šobrīd nodod telefoniski, bet domājam, kā šo jautājumu risināt," stāsta Rugāju novada domes izglītības pārvaldes priekšsēdētāja Biruta Berkolde.

    Šobrīd pašvaldībā nolemts abiem skolēniem iegādāties rūterus. Kopumā Latvijā 3% jeb 5000 skolēnu nav pietiekama tehniskā nodrošinājuma, lai mācītos attālināti. Latvijas Radio noskaidroja, ka arī citās skolās pieejas ir līdzīgas. Latvijas telekomunikāciju operatori sadarbojas ar IZM, lai uz mācību laiku nodrošinātu skolēniem planšetdatorus un viedtālruņus. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa stāsta, ka kopumā rādītāji par skolēnu tehnisko nodrošinājumu ir labi.

    "Protams, es pieļauju, ka ir vēl kādi, kas nav apzināti, un varbūt šis skaitlis ir lielāks. Bet es domāju, ka tie ir jautājumi, ko tuvāko nedēļu laikā mēs visi kopā varam atrisināt. Ja šis dators, viedtālrunis vai planšete nav pieejama, es domāju, ka ir ļoti daudz tehnikas, ko neizmanto. Un varbūt ir katras pašvaldības ietvaros jāidentificē un jāsaprot, kā var palīdzēt, lai bērni varētu mācīties," norāda Bāliņa.

    Asociācijas vadītāja uzskata, ka bez tehnoloģiskajām iespējām mācīties mūsdienās ir ļoti grūti. Tomēr ir daļa skolēnu, kam internets nav pieejams vispār. Konkrētu datu, cik tādu ir, nav ne Izglītības un zinātnes ministrijā, ne Latvijas Interneta asociācijā. Tās vadītāja Ina Gudele stāsta, ka tam ir divi iemesli – internets līdz šim nav bijis nepieciešams, jo nav datora, vai arī māja atrodas vietā, kur internets nav pieejams.

    "Ņemot vērā to, ka mēs dzīvojam attālinātās viensētās, būtu naivi cerēt, ka 100% visur būs pārklājums. Mēs jau tagad esam izlutināti. Dažreiz esam sašutuši, ka purva vidū nav iespējams nodrošināt internetu. Un es domāju, ka šī situācija ir tas laiks, kad mēs varētu precīzi apzināt un šo informāciju mēs varētu iegūt no skolām, kur skolēns pasaka – mums mājās nav interneta. Un būtu labi saprast, kāpēc tā nav," saka Gudele.

    Viņa atzīst, ka internets ir ļoti svarīgs mūsdienu izglītībā ne tikai krīzes apstākļos. Tomēr izglītības kvalitāte ir atkarīga no paša skolnieka, ir iespējams vajadzīgo apgūt arī bez interneta starpniecības.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti