Pirmajā “Piekrastes vērotāju” projektā piedalījās 16 komandas no astoņām skolām un viena jauniešu centra komanda. Dalībnieki pētīja Kurzemes piekrasti no Užavas līdz Upesgrīvai, īpašu uzmanību pievēršot piesārņojumam un tā ietekmei uz apkārtējo vidi. Pētniecības laikā bija jāveic divu posmu pētījumi, katrs 500 metru teritorijā.
"Viņi ierauga to, kas atrodas jūras piekrastē un arī noteikti izdara šos secinājumus, kas ir labs un kas ir slikts. Vērtīgs ir tas, kas ir šeit uz vietas," norādīja “Piekrastes vērotāju” koordinatore Aija Svarinska.
Viena no pēdējā laika lielākajām problēmām ir mikroplastikas piesārņojums jūrā. Vidēji ap 70% no visiem jūru piesārņojošiem atkritumiem ir tieši plastmasa, kas sadalījusies tik smalki, ka nonāk zivju produktos, kurus cilvēki lieto, un tas apdraud veselību. Šie dati arī tiek iegūti no piekrastes pētījumiem.
"Protams, varētu tā kā vairāk pievērst uzmanību mazākai plastmasas lietošanai. Ļoti populāra, tāda aktuāla tēma ir salmiņi," teica piekrastes vērotāja Nora Veinberga.
Savos pētījumos skolēni norādījuši, ka atrastas invazīvās sugas. Tās ir svešas augu vai dzīvnieku sugas, kuras nonākušas biotopā un kļuvušas valdošas, izspiežot citas sugas. Tas pārveido dabiskos biotopus un samazina bioloģisko daudzveidību.
"Tur mēs redzam jaunākos datus jeb informāciju, ko mums tagad paši skolēni būs snieguši par kaut kāda veida piesārņojumu, vai kaut kādām interesantām jaunām sugām, kas ir parādījušās. Un arī par tiem procesiem, kas vispār notiek piekrastē," pauda biedrības “Latvijas Zaļā kustība” valdes priekšsēdētājs Jānis Matulis.
Ar piekrastes vērotāju rezulātiem tika iepazīstināti vairāk nekā 100 skolēnu, kuri piedalījās 2. piekrastes jauniešu forumā “Tīra un sakopta vide man līdzās”. Tāpat rezultātu apkopojums tiks nodots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
