Protestētāji pauda neizpratni par valdības un līdzcilvēku vienaldzību globālās krīzes risināšanā.
Kāds akcijas dalībnieks Latvijas Radio skaidroja, ka piedalās, jo pašlaik politiskie risinājumi vides jomā ir īstermiņa, politiķi nedomā par nākotni, turklāt klimata pārmaiņas problēmas jārisina visai pasaulei kopā, nevar tikai Eiropas Savienība viena kaut ko darīt jābūt arī Ķīnas iesaistei, Krievijas, ASV iesaistei.
Cits gājiena dalībnieks norādīja, ka “mūsu civilizācija, ir izvērsusies ļoti plaša, cilvēks ar savu darbību, ar rūpniecību, ar lauksaimniecību, ar citām darbībām ļoti ietekmē planētu, un mums, jauniešiem, un visiem pārējiem cilvēkiem, kuriem rūp šis temats, ir jāsolidarizējas un jāpieprasa no politiķiem rīcība”.
“Klimata pārmaiņas, ko radījuši cilvēki, dedzinot fosilos atkritumus, ir visbūtiskākais politiskais jautājums, un tam [rīcībai] tā vajadzētu būt, bet diemžēl tā nav,” piebilda kāda akcijas dalībniece.
Cita gājiena dalībniece skaidroja, ka viņai ir svarīgi ar savu klātbūtni paust viedokli, ka mēs esam daudzi un mums tas ir būtiski.
“Ja bērni un pusaudži grib skaistu nākotni, pašiem arī tā jāveido, nevis jāgaida, kad citi mūsu vietā ies cīnīties par skaistu Latviju,” sacīja kāda jauniete.
Rīgā notikušais gājiens ir daļa no globālajiem protestiem, kuros jau vairākus mēnešus piedalās skolas vecuma jaunieši visā pasaulē.
Sākotnēji skolēnu masveida demonstrācijas izplatījās Eiropā, bet tagad tajās piedalās jau simtiem tūkstošu cilvēku no daudzām valstīm. Protestētāji neapmeklē skolu, cenšoties palielināt spiedienu uz varas iestādēm un veicināt cīņu pret klimata izmaiņām, aizstāvot savu nākotni.
Akciju pagājušā gada augustā aizsāka zviedru skolniece Grēta Tūnberga, kas protestēja pie Zviedrijas parlamenta, apsūdzot savu valsti Parīzes klimata līguma nepildīšanā. Zviedrijas parlamentārieši meiteni šonedēļ izvirzīja Nobela Miera prēmijai.
