Šonedēļ pašvaldībās, kur kumulatīvais ar Covid-19 saslimstības rādītājs nepārsniedza 220 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, atsāka mācības klātienē 1.-4.klasē. Trešdienā SPKC publicēja jauno "drošo skolu" sarakstu. No nākamās nedēļas klātienes mācības būs jāpārtrauc septiņos novados – tostarp, Aucē, Krustpilī, Saulkrastos un Skrundā. Taču sarakstam pievienojas četras – Aloja, Ape, Lubāna un Zilupe. Nemainīgi drošajā sarakstā pozīciju notur 18 pašvaldības, tostarp Rūjiena.
"Katru dienu es apstaigāju savus skolēnus, paskatos, kā viņiem iet, prasu, – līdz šim brīdim, godīgi sakot, esmu redzējusi tikai smaidīgas skolēnu acis.
Un viņi man arī saka, kad es viņiem prasu – vai jūsu acis smaida? Viņi saka – jā. Tas nozīmē, ka viņi ir priecīgi atgriezties, priecīgi redzēt viens otru un arī mācību process notiek kvalitatīvāk," stāstīja Rūjienas vidusskolas direktore Linda Čākure.
Čākure atzina, ka mazliet satraucoši ir gaidīt trešdienas sarakstu ar "drošajām skolām". Tomēr, pat ja tās būs tikai divas nedēļas klātienē, tas esot liels atspaids.
Šonedēļ klātienes mācības atsākās arī Saulkrastu vidusskolā, taču, saslimstībai pieaugot, nākamnedēļ bērniem atkal būs jāmācās attālināti. Tur par jauno sistēmu dusmojas, jo skolēniem, vecākiem un skolotājiem tas rada lieku stresu, skaidroja vidusskolas direktore Velta Kalnakārkle.
"Saprotiet, ar kādu prieku bērnu skolā nāca. Mēs runājām ar bērniem – visi bija tik laimīgi, atkal satiek draugus.
Mums jau jāskatās, kādi apstākļi ir katrā iestādē. Mums ir divas skolas ēkas. Tagad 1.–4.klasi esam izvietojuši pa divām ēkām. Klasē ir 10 bērni. Esam piesaistījuši pedagogu palīgus, kas vienā klasē ar bērniem strādā, skolotājs otrā blakus ar citiem bērniem," stāstīja Kalnakārkle.
Kalnakārkle uzskata, ka sistēma ir jāmaina un jāvērtē katra izglītības iestāde atsevišķi.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienībā iesaka "drošo skolu" sarakstu mainīt ik pēc divām nedēļām, lai mācību process nav tik saraustīts.
Mainīgais kumulatīvais rādītājs satraukumu rada Laurenču sākumskolā. Vienu dienu tas atbilst "drošās skolas" principam, bet nākamajā jau vairs neatbilst.
Ministru kabineta rīkojums paredz, ka trešdienas dati ir jāpublicē un jānosaka drošo skolu saraksts. Lai to varētu īstenot, SPKC sarakstu veido jau trešdienas pirmajā pusē. Bet tie patiesībā ir otrdienas dati.
"Trešdien mūsu dati ir 233. Ja skatītos tos – mums nevajadzētu tikt atvērtiem," skaidroja Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais.
Ministru kabineta noteikumos tiešām rakstīts, ka izglītību klātienē var īstenot tad, ja pašvaldības kumulatīvais rādītājs trešdienā nepārsniedz 220 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Taču tie arī paredz, ka SPKC "drošo skolu" saraksts jāpublicē "Latvijas Vēstnesī", kas iznāk ceturtdienā. Lai to varētu īstenot, saraksts jāiesniedz jau trešdienas pirmajā pusē. Taču saslimstības datus atjauno tikai vakarā. Līdz ar to – tehniski drošo skolu sarakstu veido pēc otrdienas saslimstības rādītājiem.
Turklāt, esot jāapzinās, ka nedzīvojam nulles riska sabiedrībā – jebkurā gadījumā pats svarīgākais ir ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus, skaidroja SPKC. Latvijas Radio sociālajos tīklos novēroja kādu diskusiju par skolu, kurā šobrīd notiek klātienes konsultācijas, taču pedagogi nelieto sejas maskas un aicina to nedarīt arī skolēnam. Šādos gadījumos var vērsties pie skolas vadības, pašvaldībā vai Veselības inspekcijā. Par epidemioloģiskās drošības pārkāpumiem var ziņot arī policijā.
Tikmēr izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija), runājot par jaunieviesto “drošo skolu” modeli, pauda - kas neriskē, tas nevinnē un nevirza attīstību. No skolām, kuras šonedēļ uzsāka mācības klātienē, ministrijā saņemtas ļoti labas atsauksmes.
Vienlaikus ministre uzskata, reģionu principa ieviešanai ir nepieciešami papildus zinātniskie kritēriji. Ņemot vērā tikai kumulatīvo saslimstības rādītāju mazāk apdzīvotos novados to var strauji izmainīt pat viena cilvēka saslimšana. Šuplinska pastāstīja, ka ir uzrunāti eksperti un darbs pie kritēriju izvērtēšanas ir sākts.
"Pirmkārt, ja kāda teritorija ir reti apdzīvota – 5000, 10000, nosakām robežu –, tad varbūt līdzās kumulatīvajam rādītājam rādām saslimušo skaitu. Otrkārt, skatāmies, vai saslimušo skaits ir kontaktpersonas saistībā ar skolu. Ja tas tā nav, tad domājam par to, vai uzreiz ir jāslēdz skola. Ja tas ir saistīts ar skolu, tad skolai kopš augusta ir skaidra rīcība, kādā veidā skola pārtrauc savu darbību.
Ja jūs man jautājat, vai atgriešanās skolā uz vienu vai divām nedēļām ir izšķiroša, es teiktu – jā," sacīja Šuplinska.
