Skolēni par aizsardzības mācību: Tikai ne obligāti

Valsts aizsardzības mācību, ar kuru jau tuvākajos gados amatpersonas iecerējušas papildināt skolēnu mācību saturu, paši jaunieši uztver atturīgi, liecina Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkņu pētījums projektā “Pilna doma”. No aptaujātajiem 180 vidusskolēniem tikai 19% uzskata, ka valsts aizsardzības mācībai skolās jābūt obligātai. 72% domā, ka to varētu ietvert mācību saturā, taču tikai kā izvēles priekšmetu, bet pārējie 9% neko tādu skolā vispār nevēlas redzēt.

Jau no nākamā gada valsts aizsardzības mācību plānots ieviest pamatskolēnu izglītības saturā, tiesa, ne kā atsevišķu priekšmetu, bet integrētas zināšanas topošajā cilvēkdrošības kursā. Tāds tas būtu vidusskolās, kuras, sākot ar 2020.gadu, Valsts aizsardzības mācību varētu izvēlēties kā vienu no obligātās izvēles priekšmetiem.

Ieviešanas plāns

Pamatskolā no 2018.gada - pakāpeniski integrēta citos mācību priekšmetos

Vidusskolā no 2020.gada - atsevišķs priekšmets, skolas var izvēlēties kā vienu no obligātās izvēles priekšmetiem

Skolēnu viedokļos izskan bažas par “masveida militarizāciju”, “uzspiestu patriotismu” un “armijas reklamēšanu”.

Jaunsargs ar sešu gadu stāžu Edgars Grigors uzskata, ka “tā būtu interesanta mācību stunda, bet tikai brīvprātīgi”.

Pieredze jaunsargu nodarbībās rādot, ka nav iespējams darboties ar cilvēkiem, kuri paši to īsti nevēlas.

Jauniešiem arī nav skaidrs, ko tieši aizsardzības mācībā paredzēts apgūt. Izpratni un atbalstu neveicina arī pašlaik spēkā esošā un publiski pieejamā valsts aizsardzības mācības kursa programma, kurā ietvertas tādas tēmas kā darbības mīnu laukā un rīcība pēc kodolieroču izmantošanas. Precīzi atbildēt nevar arī atbildīgās ministrijas, jo vēl tiekot meklēti risinājumi. Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes un informācijas centrā norāda, ka pamatskolā valsts piederības audzināšana, spēja “orientēties informatīvajā telpā un kiberdrošības izaicinājumos” līdz ar kompetenču izglītību tiktu iekļauta topošajā cilvēkdrošības kursā, savukārt militāro jautājumu apguve varētu notikt praktiskā veidā projektu nedēļu ietvaros.

Cēsīs bāzētās Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas komandieris Reinis Baško uzskata, ka nepieciešams skaidrot, lai sabiedrība jaunā mācību priekšmeta jēgu saprastu pareizi - runa nav tikai par militāro, bet arī par lietām, kas jauniešiem noderētu dzīvē, piemēram, kā rīkoties stresa situācijās, orientēties nepazīstamās vietās.

Jau pašlaik valsts aizsardzības mācība tiek mācīta 17 skolās - galvenokārt ar mērķi veicināt interesi par dienestu bruņotajos spēkos. No Aizsardzības ministrijas skaidrojuma noprotams, ka līdzīgs uzdevums tai varētu būt kā izvēles priekšmetam vidusskolu vecākajās klasēs. Jaunsardzes un informācijas centra sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Žilinska norāda, ka šī priekšmeta izvēle dotu priekšrocības studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, profesionālajā dienestā un dienestā Zemessardzē.

“Jaunatne tagad aug sevi saudzējoša, norūpējusies par sevi. Šī mācība vareētu “paņemt” puikas - plintes salikšana, šaušana,” saka Cēsu novada domes izglītības metodiķe Dzintra Kozaka.

Skolās, kurās valsts aizsardzības mācība jau tiek mācīta, šo pieredzi vērtē izteikti pozitīvi. Jaunieši kļūstot disciplinētāki un saliedētāki, apgūst praktiskas iemaņas. Taču arī šo skolu pieredze rāda, ka vēl nepieciešams liels skaidrošanas darbs, jo daļa skolotāju, vecāku un jauniešu izjūtot bailes pret militāru apmācību kā pret potenciālu karošanu.

Raksta autores

Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolnieces Elizabete Brante, Monta Eglīte, Beatrise Ozola, Olga Persaņa, Elīza Siliņa. Konsultēja skolotāja Ingūna Irbīte. 

Projekta “Pilna doma” mērķis ir radīt vidusskolēnos interesi par kvalitatīvu žurnālistiku, rosinot viņus kļūt par atbildīgiem mediju lietotājiem un satura radītājiem. Projekta pirmajā daļā skolām tika piedāvāts speciāli sagatavots mācību saturs mediju pratībā, kā arī semināri pedagogiem, savukārt otrajā jaunieši veidoja un iesūtīja profesionālu žurnālistu vērtēšanai savus žurnālistikas darbus. Projektu ''Pilna doma'' īsteno Baltijas Mediju izcilības centrs ar Britu padomes atbalstu, un portāls LSM.lv ir viens no tā sadarbības partneriem.

Citi "Pilna doma" sagatavotie materiāli atrodami TE.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti