Skolēni, kara veterāni un citi Liepājā godina pulkvedi Oskaru Kalpaku

Pieminot notikumus 1919. gadā, kad par Latvijas neatkarību cīnījās Kalpaka bataljona karavīri, piektdien Liepājā un "Airītēs" Saldus novadā notika pulkveža Oskara Kalpaka atceres pasākumi. Liepājā Ziemeļu kapsētā pulcējas cilvēki, lai cildinātu viņa veikumu Latvijas bruņoto spēku izveidošanā un nopelnus Latvijas valsts tapšanā un nosargāšanā. Piemiņas pasākumu rīkoja Liepājas muzejs sadarbībā ar Liepājas garnizonu. Tajā piedalījās Liepājas pilsētas domes pārstāvji, zemessargi, jaunsargi un pilsētas skolēni.

Liepājā un «Airītēs» piemin Oskaru KalpakuInga Ozola

"Šie ir tie cilvēki, kuriem svēta bija Latvija, kuri, neskatoties uz to, ka armija vēl līdz galam nebija izveidota, bet vienalga viņi uzticējās arī Kalpakam. Te nu viņi guļ, un tāpēc viņi ir jāgodina.

Ja mēs neatcerēsimies vēsturi, tad kāda jēga mums, Latvijai. Un tāpēc esam priecīgi, ka jaunsargi, skolēni arvien vairāk piedalās, un paldies viņiem par to," sacīja kāda pasākuma apmeklētāja.

"Šeit ir Oskara Kalpaka iela. Tāpēc, ka šeit ir rajons, kur ir mūsu skola, kur mācās mūsu skolēni. Viņi katru gadu apmeklē šo pasākumu. Es esmu vēstures skolotāja. Stāstu skolēniem, un viņi piedalās," pastāstīja vēl kāda dalībniece.

Klāt bija arī Latviešu strēlnieku apvienība, kura godina savus kritušos karavīrus, ieradušies bija kara veterāni.

"Mēs, kara veterāni, karavīri. Kā nenāksim? Kā sakot, godināt savu bijušo komandieri, pirmo. Tāpēc katru gadu nākam," stāstīja viens no viņiem.

Piemiņas pasākumā piedalījās Liepājas pilsētas domes pārstāvji, Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Vilmārs Vecvagaris, kapelāns kapteiņleitnants Dāvids Šterns un nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis.

Ar Latvijas valsts karodziņiem jaunsargi veidoja goda aleju, gājienā nesa Latvijas valsts un triju sabiedroto – ASV, Francijas un Lielbritānijas, karogus. Par godu Brīvības cīņām notiks svinīgās zalves. Skolēni ar ziedu pušķīšiem un Latvijas valsts karodziņiem godināja visu Ziemeļu kapsētā guldīto Brīvības cīņu dalībnieku piemiņu.

Pulkvedis Oskars Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem. Drosme, kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi saskaitāmie cilvēka un karavīra vērtību skalā. Spēja aizraut un likt sekot savam piemēram ir dota tikai nedaudziem.

Īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas tās neatkarība tika apdraudēta. 1919. gada sākumā pulkvedis Oskars Kalpaks izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas Pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. 1919. gada 6. martā Skrundas - Saldus ceļa apkaimē pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem - vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks.

Latvijas valsts savas armijas pulkvedim pēc nāves piešķīra Lāčplēša Kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru - Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos. Pulkveža Oskara Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā. Pirmskara Latvijā Oskara Kalpaka persona ieguva leģendāra varoņa tēlu. 1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos tika atklāta Oskara Kalpaka piemiņas vieta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti