Taču pasaules tendences ir biedējošas - pusei bēgļu bērnu nav iespējas iegūt pamatskolas izglītību. Tikai 22 procentiem pieejama vidusskola un vienam procentam izdodas studēt augstskolā. Tas nozīmē, ka miljoniem bērnu ir laupīta iespēja nākotnē dot ieguldījumu savas mītnes zemes vai īstās mājvietas attīstīšanā.
“Izglītība ir izšķirīgi svarīga joma, kura izgaismo, kāds sods daudzām jaunām sievietēm un vīriešiem ir bēgļa statuss,” norāda ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi. „Izglītība ir nozīmīgs veids, kā saglabāt bēgļos cerību. Laikā, kad viņu dzīvēs valdošās izjūtas ir izmisums, iespēja iet uz skolu, mācīties, gūt zināšanas un prasmes ir izšķirīgi svarīga.”
Bieži problēma ir tajā, ka cilvēki aizbēg uz valsti, kurai ir grūtības izglītot jau pašu iedzīvotājus, tādēļ iebraucējiem tikt pie skološanās ir vēl sarežģītāk. Eiropā īpaša direktīva nosaka, ka nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem trīs mēnešos jānodrošina skola. Latvijā šādu bērnu nonāk salīdzinoši maz, tāpēc Izglītības ministrijai nav bijis problēmu noteiktajā laikā skolu atrast.
„Nepilngadīgi patvēruma meklētāji mācās vecumam atbilstīgā klasē. Mācās pilnīgi pēc tām pašām izglītības programmām, kādas ir pieņemtas un noteiktas valstī,” uzsver IZM Izglītības departamenta eksperte Olita Arkle.
Protams, mēdz būt izņēmumi. Pērn ieradies 15 gadus vecs pusaudzis, kurš bijis analfabēts un sācis mācības no pirmās klases. Tikmēr 20 gadu vecs jaunietis – kopā ar vēl diviem atbraucējiem – šoruden sācis mācīties 9.klasē Rīgas Raiņa vakara vidusskolā. Lai arī ministrija norāda, ka atbraukušie bērni mācās pēc tiem pašiem standartiem kā vietējie, realitātē tas nav pilnībā iespējams.
„Patvēruma meklētāja [statusa] ilgums ir seši mēneši. Viņi kādu laiku jau ir pavadījuši. Un apgūt tieši šo vielu, nezinot valodu, ir ļoti grūti. Ja tas būtu gadu vai vairāk, tad mēs, protams par tādām lietām varētu runāt, bet pirmais, manuprāt, ir valodas prasme caur šiem mācību priekšmetiem, lai viņi to labāk varētu apgūt,” skaidro Rīgas Raiņa 8.vakara vidusskolas direktors Juris Šmits.
„Mēs tomēr liekam akcentu uz valodas prasmi, uz integrāciju sabiedrībā. Lai redz, kādi ir jaunieši, kāda izglītības sistēma ir Latvijā. Mēs akcentu liekam uz to. Es nedomāju, ka mēs viņiem varēsim nodrošināt dabaszinībās [zināšanas] – jāraksta ir ministrijas kontroldarbs. Nē, viņi to nevarēs veikt,” saka Rīgas Raiņa 8.vakara vidusskolas skolotāja Gunta Krasta.
Tajā pašā laikā skolotāji šos jauniešus slavē kā ļoti motivētus, pat par spīti valodas barjerai. Reti, bet ir gadījumi, kad bēgļu bērni mācības Latvijā turpina ilgstoši.
„Piemēram, ģimene no Gruzijas, kura veiksmīgi integrējās. Bērni turpināja izglītību Latvijā, un joprojām šī ģimene dzīvo Latvijā un strādā,” min eksperte Olita Arkle.
Par katru skolēnu-patvēruma meklētāju skola saņem papildu 133 eiro mēnesī. Šī nauda tiek sadalīta starp skolotājiem, kas ar konkrēto bērnu strādā. Jāatzīst, ka pēc nodokļu nomaksas šis pielikums pie algas nesanāk pārāk jūtams.
