Dienas notikumu apskats

Kukuļošanas lietā Galvenās kārtības policijā izvērtēs arī Velša atbildību

Dienas notikumu apskats

Kučinskis aizvadījis pirmo vizīti NATO premjerministra amatā

Skolās varētu ieviest trešo sporta stundu un pagarināt mācību gadu

Skolās varētu ieviest trešo sporta stundu un pagarināt mācību gadu

Jau no nākamā mācību gada skolās varētu ieviest trešo sporta stundu, un nav cita veida, kā to izdarīt, kā tikai pagarinot mācību gadu. Mācību gadu varētu pagarināt par divām nedēļām, un ar to pietiktu arī veselības mācības iekļaušanai mācību programmā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas pētījuma rezultātiem jaunieši piekopj aizvien mazkustīgāku dzīvesveidu. Tajā pašā laikā bērni vairāk laika pavada, spēlējot datorspēles un skatoties televizoru.

Bērnu un pusaudžu fiziskās aktivitātes līmenis gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs ir ļoti zems un ar tendenci samazināties, liecina Pasaules Veselības organizācijas pētījuma rezultāti. Dienā sporta aktivitātēm nepieciešams veltīt vismaz stundu, stāsta pētījuma koordinatore Latvijā Iveta Pudule.

„Šīs 60 minūtes sasniedz vidēji mazāk nekā piektdaļa jauniešu. Bet toties spēļu spēlēšana elektroniskajās ierīcēs daudzas stundas, īpaši nedēļas nogalēs,  - trīs un vairāk stundas, it īpaši zēniem šī tendence ir ļoti izteikta un pieaug arī meitenēm," saka Pudule.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") uzskata, ka jauniešiem jāpiedāvā alternatīva. „Tu vari izspēlēt šo spēli savā telefonā, bet tu vari to izspēlēt dzīvē sporta zālē vai ārpus klases nodarbībā," norāda Šadurskis.

Divas sporta stundas nedēļā esot ir „ārkārtīgi maz”. Taču ieviest trešo sporta stundu ir iespējams, tikai pagarinot mācību gadu, piemēram, par divām nedēļām. Ar tām vajadzētu pietikt arī, lai ieviestu veselības mācību skolās. Ieviest papildu sporta stundu varētu jau no šī gada septembra. Tikmēr veselības mācība ir daļa no kopējās satura reformas un tās ieviešanai, pēc ministra teiktā, būtu nepieciešams nedaudz ilgāks laiks.

Tāpat Šadurskis atzīmē, ka skolotājiem samazinātos stundu skaits nedēļā, un būtu jāparedz arī kompensācijas mehānismi. „Tātad 21 kontaktstunda varētu būt aptuveni 36 stundu darba slodze nedēļā. Tātad, ja mums pagarinās mācību gads, tad samazinās stundu skaits nedēļā. Līdz ar to skolotājs it kā strādā mazāk kontaktstundu nedēļā, taču gadā summārais stundu skaits paliek. Vienkārši ir jāievieš koeficients, lai viņi nejustos, ka viņus izmanto," skaidro ministrs.

Detalizētāk par kompensācijām, ko vēlētos saņemt skolotāji, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā pagaidām nav gatavi runāt.

Plāni ieviest izmaiņas jau no nākamā mācību gada arodbiedrības vadītājai Ingai Vanagai bijis pārsteigums. „Mēs esam gatavi par to runāt, bet mums ir vajadzīga papildus detalizētāka informācija par šo ieceri, lai atkal nav kaut kas sasteigts, līdz galam neizdiskutēts. Un varbūt atrisinām tās problēmas, kas ir gadiem nerisinātas, un tad virzām kādu jaunu iniciatīvu kaut nedaudz vēlāk, varbūt arī paralēli, bet parādām, ka risinām šīs samilzušās problēmas," pauž Vanaga.

Pēc ministra teiktā, mācību gada pagarināšanai būtu nedaudz lielākas izmaksas. Tomēr precīzus datus ministrs nosaukt nevarēja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt