Sadaļas Sadaļas

Skolās vairs netirgo bulciņas un saldus dzērienus; alternatīvas – dārgas un ne visiem garšo

Jaunais mācību semestris skolēniem sācies ar pārsteigumu – skolu kafejnīcās vairs nevar nopirkt ne bulciņas, ne saldus dzērienus, ne krāsainas konfektes. Šādas izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas no janvāra ievieš stingrāku kontroli bērnu uzturam skolās. Ar to nav apmierināti ne skolēni, ne skolu ēdināšanas servisi, jo produkti, ko vēl drīkst pārdot, esot pārāk dārgi un negaršīgi.  

Pulksten vienpadsmitos Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā sākas garais starpbrīdis. Tas ilgst trīsdesmit minūtes, un tā laikā lielākā daļa skolēnu dodas uz skolas ēdnīcu pusdienās. Mazāko klašu bērniem pusdienās piedāvāts plovs. Savukārt vecāko klaušu audzēkņi ēdienkartē var izvēlēties gan vistas, gan cūkgaļas ēdienus un dažādas piedevas.  

„Te kā kurš ēdiens. Gandrīz visiem ēdieniem lieto vienu garšvielu, bet tas ir lētāk nekā jebkurā kafejnīcā noteikti, it sevišķi kompleksās pusdienas, uz pusi ietaupīt var,” Latvijas Radio ēdienu vērtēja kāds skolēns.

„Viņi mūs ar cīsiņiem baroja, iedomājieties! Tā nav gaļa, tas ir kaut kāds papīrs, kā tādu ēst var vispār!”  piebilda cits.

„Parasti ņemu vistas fileju ar sieru, kas, man liekas, šeit ir visgaršīgākais. Pārējais, godīgi sakot, kaut kāds pusdienu piedāvājums, es īpaši neatzīstu. Parasti zupas ir aukstas, ēdiens ir bez garšvielām. Nav īpaši labi, kā jau skolas ēdnīcā,” sacīja vēl viens skolēns.

Ēdnīcas pavāre ir pārliecināta, ka jaunie grozījumi nesarežģīs ēdiena pagatavošanu. Tomēr būs daudz vairāk jādomā, kā izveidot daudzveidīgu un garšīgu ēdienkarti, ja jāatsakās no produktiem un sastāvdaļām, pie kā skolēni pieraduši.

„Majonēzi nedrīkst vairāk, visi salāti ar krējumu, bet visi pieraduši pie majonēzes. Garšai trūkst, protams. Kas vēl... Cukuru mazāk drīkst. Vēl siers, nu nedrīkst vienkārši siera izstrādājumus, jāliek īstais siers, bet mums visu laiku tāds siers ir. Siers un krējums īstais, ne izstrādājums,” stāsta pavāre.

Grozījumi ietekmēs ne tikai piedāvājumu ēdienkartē, bet arī kafejnīcā pārdodamo produktu klāstu. Ēdnīcas vadītāja Ļubova Pumpure stāsta, ka līdz šim skolā strādāja divas kafejnīcas. No vienas tagad jāatsakās, jo vairs neesot, ko pārdot. Jaunajā semestrī nav paaugstinātas arī produktu cenas, tāpēc tagad jūtami samazinājusies peļņa.

„Nevienas suliņas, tikai īstās sulas, kuras ir nenormāli dārgas, apmēram divsimt grami melleņu sulas stikla pudelē maksā 2,4 eiro. Kurš bērns var nopirkt, lai padzertos? Nu, ūdeni drīkst tirgot. Negāzētu. Sausiņus, kurus neviens neēd. Mēs tagad sazvanījāmies ar „Laimas” pārstāvi. Vispār neko viņi nevar mums piedāvāt, jo neviens neatbilst tam likumam, ko drīkst. Pat „Laimas” produkcija,” stāstīja Pumpure.

Viņa novērojusi, ka daļa skolēnu kārotos saldumus iegādājas starpbrīžos netālu esošajos veikalos. Kvartālā ap Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolu tādu ir trīs, un tur bērniem pārdod gan aizliegtos čipsus, gan saldos dzērienus, ko skolās aizliedza tirgot jau pirms desmit gadiem.

„Šitādu likumu izdod, ka skolā nedrīkst tirgot, bet es domāju, ka vajag tāpat kā ar alkoholu un cigaretēm – prasīt bērniem, vai ir astoņpadsmit gadi. Apliecību. Tā būtu godīgi, bet, redziet, viens var tirgot, otrs nevar,” sprieda ēdnīcas vadītāja.

Veselības ministrijā skaidro, ka iepriekšējais regulējums bijis nepilnīgs. No skolēnu vecākiem bieži tika saņemtas sūdzības, ka bērniem joprojām pārāk viegli ir pieejami tā sauktie neveselīgie produkti, kuros ir daudz cukura, tauku un sāls. Veselības ministrijas pārstāve Inga Birzniece skaidro, ka tieši našķi ir iemesls, kādēļ bērni, atnākuši uz pusdienām, tās neēd un sauc par negaršīgām.

„Līdz pusdienām bija iespēja kafejnīcās iegādāties dažādus našķus, un tātad pa šiem starpbrīžiem līdz pusdienām bērni ēd šādus pārtikas produktus, un, aizejot uz pusdienām, viņiem vienkārši vairs negribas ēst. Jo apetīte ir nomākta, viņi ir saēdušies bulciņas, picas, dažādas konfektes un tā tālāk,” saka Birzniece.

Birzniece turpina, ka liela nozīme ir arī ēdiena gatavošanas paradumiem ģimenē. Ja laika trūkuma dēļ galdā tiek celti pusfabrikāti vai arī vecāki neaizliedz jaunietim pirkt našķus, skolas ēdiens viņam tāpat negaršos. Taču Veselības ministrija ir pārliecināta – ir labi, ja vismaz skolā jaunietis sastopas tikai ar veselīgu pārtiku.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt