Grozījumi tapuši ar mērķi ierobežot neveselīgu produktu pieejamību. Līdzekļi jaunieviesto normu ievērošanas kontrolēšanai gan nav paredzēti.
Valdība otrdien pieņēmusi Veselības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos, kas noteic uztura normas izglītības, ārstniecības, kā arī sociālās aprūpes iestādēs.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs skaidroja, ka ar šiem grozījumiem ministrija vēlas, lai skolas kafejnīcas bērniem būtu pieejami veselīgākus produkti.
“Runa ir par saliktajiem piena produktiem. Mēs gribam, lai bērniem būtu pieejami tādi saliktie piena produkti, kuros pievienotā cukura un sāls daudzums ir noteiktā līmenī ierobežots. Mēs negribam saliktos piena produktus ar E vielām. Saliktais piena produkts ir tāds produkts, kuram ir dažādas garšas, kuram ir pievienots cukurs, kuram ir pievienots sāls. Pārtikas industrija zina, kādas piedevas ir jāpievieno, lai produkts šķistu bērnam garšīgs,” skaidroja ministrs.
Veselības ministrija nepieciešamību pēc grozījumiem uztura normas nosakošajos noteikumos skaidro ar vecāku sūdzībām par to, ka, neraugoties uz jau pastāvošajiem ierobežojumiem, skolēniem pieejami arī veselībai kaitīgi produkti.
Latvijas Radio aptaujātie vecāki teic, ka iespēju robežās cenšas sekot līdzi tam, ko viņu atvases ēd skolā. Daži vecāki gan atzīst, ka bērniem veselīga pārtika vienkārši negaršo.
„Mani īpaši tas neinteresē, jo es arī zinu, ka viņi neēdīs, ja viņiem pasniegs ļoti veselīgu ēdienu. Ja būs ļoti veselīgs, tad nebūs tik garšīgs, un viņus nevar īsti motivēt ēst to, kas viņiem negaršo. Protams, mani interesē, ko viņiem dod, un līdz šim es esmu bijusi apmierināta ar to, ko viņiem dod. Vai viņiem tas garšo vai nē, tas jau ir cits jautājums,” stāstīja kāda māte.
„Es domāju, ka ir grūti tik precīzi izsekot. Mans bērns pabeidza otro klasi, viņš vēl nevar tik precīzi atstāstīt, vai tur kaut kas ir ļoti slikts vai labs. Bet tas pats uzņēmums baroja arī bērnudārzā un principā man ir pārliecība, ka tas ēdiens ir labs, ka nav ne vainas. Bērnam allaž ir kaut kas, kas viņam negaršo, bet nav iebildumu,” atzina cita.
Tagad Ministru kabineta noteikumi papildināti ar normām, kas noteic, ka, piemēram, skolās pieejamajos piena produktos pievienotā cukura daudzums nedrīkst pārsniegt 5 gramus uz 100 gramiem produkta.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka cukura samazināšana ir nepieciešama, piemēram, piena produktos. Proti, kefīrā un jogurtā 100 gramos turpmāk nedrīkstēs būt vairāk par pieciem gramiem cukura. Patlaban, kā norāda ministrija, cukurs ir pat četras reizes vairāk nekā paredz jaunā norma.
Tāpat noteikumos ir norādīts, cik daudz skolu, sociālās un veselības aprūpes iestāžu uzturā drīkst būt augu tauki, un definēts, kas ir „liesa gaļa”. Tāpat būs stingrākas kvalitātes prasības sāls un konservantu izmantošanā.
Šis noteikumu projekts ir viens no vairākiem, kurus šobrīd gatavo Ministru kabinets. Paredzams, ka uz ministru darba galdiem nonāks arī Ministru kabineta noteikumu projekts par higiēnas prasībām dažādās iestādēs.
Nav gan skaidrs, vai šie grozījumi „nepaliks tikai uz papīra”, jo līdzekļu papildu kontroļu nodrošināšanai valsts budžetā nav.
„Attiecībā par kontroļu daudzumu un pārbaudēm – neviens papildus nekādas kontroles nevarēs veikt, jo tie štati ir tik lieli, cik viņi ir, un tās pārbaudes, kādas viņas ir, tādas arī turpināsies,” Ministru kabineta sēdē uzsvēra Pārtikas un veterināro dienestu pārraugošais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju, pārbaudot skolu ēdinātājus, Pārtikas un veterinārais dienests ik gadu atklāj vairākus tūkstošus dažādu neatbilstību.
