Pēcpusdiena

Amerikāni Džonatanu dzimtas sakņu meklējumi atved uz Preiļiem

Pēcpusdiena

Prezentē "Latvijas e-indeksa" šā gada rezultātus

Skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma plāno ieviest gadu vēlāk

Skolas un pašvaldības atzinīgi vērtē ieceres par sešgadniekiem skolā atlikšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Plānu gadu vēlāk ieviest skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzinīgi vērtēja gan Latvijas Pašvaldību savienības, gan izglītības iestāžu pārstāvji.

2019.gada 1.septembris varētu būt tā diena, kad Latvijas sešgadnieki sevi sauks par pirmklasniekiem. Atliekot ieceres ieviešanu par vienu gadu, ministrija pārliecināta, ka laiks pārmaiņām sagatavoties būs pilnīgi pietiekams.

Sešgadnieku mācīšana pirmajā klasē paredz, ka skološanās notiks turpat dārziņā. Taču būs nopietnāk strukturēts izglītības saturs un skaidrāk definēti sasniedzamie mērķi. Pirmsskolas pedagogi varēs darbu turpināt arī tad, kad sešgadnieki skaitīsies pirmajā klasē. Būs vienīgi jāpiemācās klāt jaunajā saturā paredzētais.

Pirmās klases uzņemt drīkstēs skolas, kuras būs pielāgojušas savas telpas līdzīgi bērnudārzam. Jau pašreiz Latvijā ir 371 skola, kurā ir arī pirmsskolas grupas.

“Šobrīd ir diezgan krasa un strauja pāreja no bērnudārza uz skolu. Un, ja mēs iesildāmies ļoti lēni, tad uz pirmo klasi ir šis lēciens, ko patiesībā mēs gribētu padarīt bērnam saudzējošāku, vairāk atbilstošu viņa attīstības tā brīža līmenim,” Saeimas Izglītības komisijā sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Vecākiem gan būs iespēja izvēlēties bērnu pirmajā klasē laist septiņu gadu vecumā, ja šķitīs, ka viņš nopietnākām mācībām nav gatavs. Tas nozīmēs, ka šis sešgadnieks vēl vienu gadu gatavosies kopā ar piecus gadus vecajiem dārziņa biedriem. Šobrīd vēl nav skaidri zināms, cik plānotās pārmaiņas izmaksās.

Deputāti nesteidz atbalstīt

Saeimas Izglītības un zinātnes komitejā šī ir pirmā diskusija par sešgadnieku gatavību skolai.

Vairākuma deputātu viedoklis pagaidām ir noraidošs vai vismaz stipri piesardzīgs.

Deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) norāda – vēl ir krietni par maz informācijas, lai pieņemtu lēmumu: “Vai ir kaut kādi pētījumi, piemēram, kas liecina, ka, piemēram, sākot izglītību no sešiem gadiem ir tādi un tādi izglītības rādītāji kaut kādā posmā labāki?”

“Viena no būtiskākajām korelācijām, kas parādās starptautiski – agrīnāka formālās izglītības iegūšana pozitīvi korelē ar labākiem skolēnu sasniegumiem šajos PISA pētījumos,” norāda Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. PISA ir ietekmīgākais starptautiskais pētījums, kas salīdzina gandrīz 70 valstu 15 sniegumus mācībās.

Viskategoriskāk pret ieceri sešgadnieku apmācību skaitīt par pirmo klasi iebilst deputāts Arvīds Platpers (“No sirds Latvijai”): “Mums ir ļoti labi sagatavota pirmsskolas izglītības metodika ar ļoti labu programmu. Nesačakarējiet viņu! Lūdzu, nesačakarējiet!” Viņš arī norāda – visu piesauktā Somija daudzus gadus domāja par pāriešanu uz pirmo klasi no sešu gadu vecuma, bet palika pie septiņiem.

“Somijas pedagoģiskajā vidē viedoklis ir pilnīgi viennozīmīgs – arī viņi grib un vienmēr ir vēlējušies, lai pirmā klase būtu no sešu gadu vecuma. Viņi to nav varējuši panākt tieši politisku apsvērumu un ieganstu dēļ, nevis pedagoģisku,” pauda Catlaks.

Papildu gads, lai sagatavotos

Skaidrojot iemeslus ieceres pārcelšanai par gadu, Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks Latvijas Radio norādīja, ka normatīvos dokumentus attiecībā uz sešgadniekiem skolā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno sagatavot līdz pavasarim, līdz ar to nepieciešams papildu gads, lai analizētu situāciju un sagatavotos. Vienlaikus viņš norādīja, ka izglītības satura reformā jau tiek paredzētas arī gaidāmās izmaiņas attiecībā uz skolas gaitu sākuma vecuma izmaiņām.

Gandarījumu par ieceres atlikšanu pauda Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes "Saulīte" vadītāja Dina Jaunzeme. Viņa norādīja, ka mainīts tiek ne tikai saturs, bet arī metodika. Turklāt katram skolotājam jāierauga mācību ietvars un ir jārunā ar vecākiem. Viņa priecājās, ka ir iegūts vairāk laika, jo nopietnām pārmaiņām vajadzīgs laiks. Līdzīgi arī Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle Laima Geikina atzinīgi vērtēja, ka pārmaiņu sagatavošanai iegūts papildu gads.

Tāpat Latvijas Pašvaldību savienībā pauda atzinību ar to, ka tikuši sadzirdēti ministrijā. Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka nepieciešamas debates un jāapspriež ne tikai mācību saturu un metodes, bet arī virkne citu jautājumu, kas svarīgi pašvaldībām, vecākiem un pedagogiem. Piemēram, pašvaldībām būtiski ir tas, kā jāizskatās skolām saistībā ar vides piemērotību un kā nodrošināt mazākiem bērniem atbilstošu vidi ar higiēnas prasībām. Būtiska arī pedagogu sagatavošana pārmaiņām. Savukārt vecākiem jāsaprot, vai skolās bērni varētu atrasties pilnu darbadienu.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve aicina izstrādāt vadlīnijas šādām izmaiņām, un arī jāsaprot, kādi finansiālie resursi nepieciešami, lai esošo sistēmu pārveidotu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti