Izglītības un zinātnes ministrija šim mācību gadam sev par prioritāti ir noteikusi izglītības kvalitātes un satura pilnveidi. Uzsvars būs likts uz eksakto zinātņu apguvi.
Aprīlī vairāk nekā 3000 vidusskolēnu pilotprojektā kārtos centralizēto eksāmenu fizikā, ķīmijā vai dabaszinātnēs. Pēc eksāmenu rezultātiem Izglītības ministrija vērtēs iespēju turpmāk likt 12. klases beidzējiem obligāti kārtot eksāmenu kādā dabas zinātnē. Izglītības ministre Mārīte Seile intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka šis ir pilotprojekts, kas identificē skolēnu šī brīža zināšanas. Eksāmenā pārbaudīs ne tikai zināšanas, bet mēģinās novērtēt skolēnu spēju tās pielietot praksē.
Diagnosticējošie darbi eksaktajos priekšmetos būs kā atskaites latiņa, kur varam objektīvi pavērtēt, kā sokas šajos priekšmetos, norādīja Seile.
Pirmo reizi valsts nodrošinās brīvpusdienas visiem 1.-4. klašu skolēniem. Lai gan ne visām ģimenēm brīvpusdienas ir svarīgas, tomēr daudziem vecākiem tas ir būtisks pienesums, komentēja ministre.
157 skolas izmēģinās jaunu datorikas mācību programmu, kurā skolēnus dažādos mācību priekšmetos jau no pirmās klases iepazīstinās ar digitālo vidi. Tajā apgūs gan to, kā labāk izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, gan arī iekļauta tēma par informācijas izvērtēšanu un kritisku lietošanu.
Savukārt četras izglītības iestādes ir slēgtas. Vairākas skolas ir arī reorganizētas vai pievienotas citām. Tikmēr skolu klāstu papildinājušas ir pirmās augstskolu dibinātās vidusskolas – Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola un Rēzeknes augstskolas Austrumlatvijas tehnoloģiju vidusskola.
Arī turpmākajos gados iecerēts, ka skolu skaits saruks, tas varētu skart mazās vidusskolas laukos, kur daudz skolu ar mazu skolēnu skaitu, atzina ministre.
Visbiežāk tas nozīmēšot divu mazu kaimiņu vidusskolu apvienošanos.
Algu reformas liktenis – aizvien neskaidrs
Taujāta par pedagogu atalgojuma jauno modeli, ministre uzsvēra – pašlaik lielākā neskaidrība ir par to, vai būs papildu finansējums. Šis ir lēmums, ko nevar pieņemt pati ministrija, un tas ir risināms valdībā.
Ar finansējumu saistās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības iebildumi, kas vēlas redzēt atalgojuma pieauguma grafiku.
Ministre atzina, ka politisko atbalstu skolotāju algu reformai viņa gan ir, gan nav saņēmusi no dažādiem politiķiem dažādās partijās.
Pašreizējo skolotāju algu sistēmu viņa raksturoja kā nelīdzsvarotu, un pēc jaunā modeļa ieviešanas aptuveni 70% pedagogu būs algas pieaugums.
Lai gan iepriekš Finanšu ministrijai bijuši vairāki iebildumi, pašlaik tie esot saskaņoti, apliecināja gan Seile, gan finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”). Reirs arī norādīja „premjere ir uzņēmusies šefību” par šo reformu. Pēdējās divās nedēļās esot uzlabojusies abu ministriju sadarbība.
Skolēnus pieskata arī policija
Policija rēķinās ar to, ka pilsētā atgriežas bērni, apliecināja Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Vitālijs Škutāns, un Rīgā sāk pastiprināti patrulēt izglītības iestādes un skolēnu iecienītās pulcēšanās vietās. Policija arī pārbauda to, kā tiek ievēroti dažādi aizliegumi.
Tā dažas dienas pirms mācību gada sākuma policijas redzeslokā nonākuši vairāki nepilngadīgie, un pieci no viņiem saukti pie administratīvās atbildības, tostarp par smēķēšanas liegumu pārkāpšanu un atrašanos naktī uz ielas.
Tāpat policija pārbaudījusi arī tirgotājus, un septiņos gadījumos komersanti bijuši negodprātīgi. Viņi piecos gadījumos pārdevuši nepilngadīgajiem alu un divos gadījumos cigaretes. Bijuši gan arī vairāki komersanti, kas atteikušies pārdot šādas preces skolēniem.
Policija arī atgādina par drošību uz ceļa – ko jāatceras gan autovadītājiem, gan bērniem. Turklāt vecākus mudina pārrunāt šos jautājumus ar savām atvasēm un arī kopīgi ieziet ceļu līdz un no skolas.
Prezidents novēl uzņēmības garu
Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunajā mācību novēlēja skolotājiem pievērst lielāku uzmanību tam, lai skolēnos attīstītu uzņēmības garu un viņi nākotnē būtu ne tikai darba ņēmēji, bet arī darba devēji.
Viņš arī uzsvēra, ka skola ir vieta, kur izveidot drošu pamatu savai nākotnei.
Atceroties savus skolas gadus, prezidents atzina, ka nereti nenovērtējam skolas devumu, bet dzīvē tas ļoti noder un to novērtē pieaugot. Viņa spilgtākās atmiņas par 1.septembri ir atkalredzēšanās pirms jaunā darba cēliena.
Vējonis skolas gados arī mēdzis pastrādāt dažādas delverības un lielākoties blēņas kopā ar draugiem ārpus skolas, atklāja prezidents.
Gaidīts 1.septembris
Lai vai kā arī neteiktu, mācību gada sākumā vienmēr ir gaidīts, intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” atzina Bauskas pamatskolas direktors Jānis Rumba. Šajā skolā 1.septembrī pulcēsies pagalmā, lai pārrunātu šajā gadā darāmo, sveiktu pirmklasniekus un brīdinātu 9.klašu audzēkņus par nopietnu darbu.
Kopumā Bauskas pamatskolā mācības sāks 294 skolēnu, kas ir par desmit vairāk nekā pērn, un direktors ir gandarīts par šādu pieaugumu. Turklāt būs divas pirmās paralēlās klases ar kopumā 35 skolēniem.
Rumba jaunajā mācību gadā vēlēja, lai skolēniem katra diena nes prieku mācīties un skolotājiem - gandarījumu par darbu.
