Pērn vasarā, grozot Vispārējās izglītības likumu, no tā tika izņemts pants, kas noteica, ka izglītības iestādes var izstrādāt izglītības programmas četros dažādos virzienos – vispārizglītojošajā, humanitārajā un sociālajā, eksakto zinātņu, kā arī profesionālajā virzienā. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks uzskata, ka tas tika darīts, lai skolām dotu lielāku brīvību.
"Jo šis 42. punkts specifiski definēja, ka skolas drīkst izstrādāt programmas šādos virzienos. Un bija nosaukti šie četri virzieni, kas ierobežoja skolas izstrādāt programmas ārpus šiem četriem virzieniem," teica Catlaks. Taču Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte uzskata, ka grozījumi nozīmēs nevis brīvību, bet būs tieši pretēji. "Šis angļu valodas padziļinājums, tā ir mūsu skolas būtība. Principā, zaudējot šādu padziļinājumu, skola zaudē savu identitāti. Līdz ar to šobrīd mēs par to esam ļoti, ļoti norūpējušies," norādīja Rudzīte.
It īpaši tādēļ, ka līdz šim skolām, kas īstenoja padziļinātās programmas, piemēroja lielāku algu koeficientu. Guntars Catlaks bilst, ka turpmāk skolas varēs veidot autorprogrammas, kur arī varēs skolēniem dot iespēju padziļināti mācīties kādus konkrētus mācību priekšmetus. Taču atzīst - papildu līdzekļi tam no 2020. mācību gada paredzēti nav.
"Nav plānots, ka saglabāsies šādām autorprogrammām papildu finansējums. Ja, protams, to neizdiskutēs un nepieņems, domājot par valsts budžetu turpmākajiem gadiem. Jo atcerēsimies, kas šis regulējums var stāties spēkā tikai no 20./21. mācību gada. Bet, protams, katra autora programma, ja tā nes līdz papildu finansējumu, tad ir jādomā no kurienes šo finansējumu gūt," akcentēja Catlaks. Līdz šim papildu līdzekļi skolām ļāva veidot papildu mācību stundas, strādāt individuālāk, stāsta Centra humanitārās vidusskolas direktore Rudzīte. Taču turpmāk vidusskolā nevarēs veidot, piemēram, mazākas mācību grupas.
"Pazudīs arī iespēja, kur mācību priekšmets tiek mācīts kopā ar svešvalodu, kur prasās pēc diviem skolotājiem stundā. Mums būs vienkārši, kā visās citās skolās, absolūti vienādas izglītības programmas pamatskolā. Mani tas tiešām mulsina, vai tiešām Latvijā vajag visiem pilnīgi vienādas programmas," teica Rudzīte.
Plānotās izmaiņas skars arī Rīgas 6. vidusskolu, kur padziļināti skolēni apgūst mūzikas instrumenta spēli. Šeit pamatskolā pēc šīs programmas mācās vairāk nekā 600 bērnu, stāsta Inta Godiņa, kurā vidusskolā ir atbildīga par mūzikas mācību priekšmetiem. Viņasprāt, grozījumi nozīmēs, ka Latvijā samazināsies to cilvēku skaits, kas mācījušies mūziku, jo mūzikas skolas tik lielu interesentu skaitu uzņemt nespēs. Tāpat arī mūzikas skolas valstij izmaksā dārgāk, uzskata Godiņa.
"Un valsts budžetam tas nav iespējams. Līdz ar to tur vienmēr būs konkurss un tiks atlasīts tikai talantīgākais bērns, atšķirībā no mūzikas novirziena skolas. Varbūt daļa aizies uz interešu izglītību vai privātajām izglītības iestādēm. Bet tas, kas mani uztrauc, ka lielākā daļa šo bērnu pievienosies tam lielajam laukam, tiem bērniem, kuri nedara neko ārpus skolas. Un tas, man šķiet, ir tas, ko nav apdomājuši un aprēķinājušo daudzi cilvēki, kas šos lēmumus ir pieņēmuši," pauda Godiņa.
Catlaks no Valsts izglītības un satura centra saka, ka skolām papildu līdzekļi jāmeklē, piemēram, pašvaldībā, kas ir skolu dibinātājs. Skolas gan uzskata, ka, ja naudu atrast nevarēs, tās zaudēs tieši to, kādēļ bērnu vecāki un paši skolēni ir izvēlējušies viņu izglītības iestādi.
