Skolas Rīgā kļūst tukšākas: Trīs gados skolēnu skaits 1. klasē sarucis par 14%

Rīgas mikrorajonu skolām ir arvien grūtāk nokomplektēt pirmās klases. “Re:Baltica” aprēķini liecina, ka pēdējos trīs gados skolēnu skaits 1. klasē Rīgā samazinājies par 14%. No tiem lielākais kritums bijis tieši krievu skolām – 19%, izpētīja “Re:Baltica”.

Tas gan līdz šim nav ietekmējis kopējo skolēnu skaitu. Rīgas Ekonomikas augstskolas demogrāfe Zane Vārpiņa pieļauj: tas tādēļ, ka vecākajās klasēs sabrauc ārpus Rīgas dzīvojoši bērni.

“Skola kā iespēja”

Latvijas Televīzijas Ziņu dienests sadarbībā ar “Re:Baltica” sērijā “Skola kā iespēja”, sākot no 10.decembra, pētīs, vai visas Rīgas skolas ir ar labiem eksāmenu rezultātiem, iemeslus, kādēļ krievu skolās Rīgā ir sliktāki rezultāti, kas neļauj bērniem apgūt latviešu valodu un vai valsts izglītības politika deva šiem skolēniem visas iespējas.

Skaties sērijas turpinājumu LTV un lasi portāla LSM.lv.  

Taču lielākā Rīgas problēma slēpjas citur, kas ir kā apburtais loks. Uz pašreizējo skolu skaitu ir pārāk maz skolēnu. Tā kā skolai finansējumu nodrošina skolēnu skaits, mazā skolā skolotājam ir maza slodze. Maza slodze nozīmē mazu algu. Maza alga nozīmē grūtības atrast labu skolotāju, jo viņi aiziet uz lielāku un prestižāku skolu.

Lielā skolā pedagogs var specializēties, piemēram, matemātikā no 5. līdz 7. klasei. Mazā skolā mācīs to visiem un papildus vēl fiziku, informātiku vai ekonomiku.  

Uz to savā pētījumā norāda arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). “Mazākas klases pieņemts uzskatīt par labākām, bet tam nav viennozīmīga apstiprinājuma. PISA (Programme for International Student Assessment) dati rāda, ka lielākās klasēs skolēniem ir labāki rezultāti. Vienlaikus mazākas klases var būt noderīgas konkrētos gadījumos, piemēram, ja bērni nāk no mazāk priviliģētām ģimenēm un viņiem vajag vairāk individuālas uzmanības,” teikts OECD pētījumā.

Vasaras sākumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija izstrādājusi valdības noteikumu uzmetumu, kas paredzēja:  lielajās pilsētās vidusskolās jābūt vai nu 25 skolēniem klasē, vai 138 visās vidusskolas klasēs kopā. IZM priekšlikuma būtība bija koncentrēt bērnus lielākās skolās un klasēs, kam teorētiski vajadzētu uzlabot sniegumu.

Prasībai par vismaz 25 bērniem klasē Rīgas vidusskolās neatbilstu 35 vidusskolas, kas ir gandrīz 42% no visām, liecina “Re:Baltica” aprēķins.

Rīgas slieksnis vidusskolas klašu atvēršanai līdz šim bijis zemāks – 22 skolēni. Ar visu to 2017./2018. mācību gadā Rīgā 28 skolās atvēra tikai vienu 10. klasi, bet deviņās skolās neatvēra vispār. Slēgt kādu no pašvaldības skolām vismaz vasarā Rīgas dome neplānoja. “Bet cik tad var!” ar pretjautājumu atbild Rīgas domes (RD) Izglītības pārvaldes vadītājs Ivars Balamovskis. Viņš uzskata, ka jau izdarīts gana.

Kopš 2001. gada Rīgā slēgtas 23 izglītības iestādes, bet 15 reorganizētas.

Septembra vidū valdība noraidīja IZM priekšlikumu par minimālo bērnu skaitu klasē, tā vietā piedāvājot jauktu modeli – turpmāk valsts naudu saņems skolas, kurām būs labi rezultāti centralizētajos eksāmenos. Ja atzīmes būs labas, klasē varēs mācīties kaut pieci bērni, bet skola valsts naudu skolotāju algām saņems.

Taču apšaubāms, ka šādu skolu būs daudz, jo ministrijas vēlas panākt, ka ar laiku paliek tikai vidusskolas, kuru vidējā atzīme eksāmenos ir augstāka par 60%. Rīgā šobrīd šim kritērijam atbilstu katrā trešā vidusskola. “Mēs ejam uz to, lai Rīgā vidusskolā būtu vismaz divas paralēlās klases jeb 120 bērni vidusskolā,” īsi pirms vēlēšanām skaidroja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Rokoties dziļāk, “Re:Baltica” aprēķins parādīja, ka tukšākas Rīgā ir latviešu, nevis krievu skolas. Mazāk par 25 bērniem klasē ir 49% latviešu vidusskolu, bet krievu – 43%.

Ja pie sliktām atzīmēm būtu vainojams tikai klašu lielums, tad “slikto atzīmju skolu” sarakstā būtu jābūt arī latviešu skolām, taču to tur nav.

KONTEKSTS:

Sociālā noslāņošanās galvaspilsētas skolās pastāv, izrādījās, ka no 10 nesekmīgākajām Rīgas skolām tikai viena ir latviešu, izpētīja centrs “Re:Baltica”. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka politikas veidošanas līmenī ir izdarīti visi priekšdarbi, lai problēmas risinātu, bet tālākais ir vietvaras ziņā. Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”)  atzina, ka skolu noslāņošanās problēma viņu uztrauc, un solīja to risināt.

1 komentārs
Anonīms lietotājs 18959
Vēl var saprast kāpēc lauku skolas vajadzētu atstāt, ja nākamā skola ir 10km attāluma, bet kāpēc ir jātur 10 min attālumā divas tukšas skolas? Skolu tīkls palicis vēl no padomju, laikiem, kad iedzīvotāju skaits Rīgā ar viesstrādnieku ievešanu bija mākslīgi uzpumpēts līdz 900k. Pašlaik iedzīvotāju skaits ir daudz mazāks (ap 640k) un ir pat tendence tam samazināties, tāpēc var aizmirst cerības, kas tās skolas kaut kā maģiski aizpildīsies. Vienkārši tiek izniekota nodokļu maksātāju nauda tā vietā, lai nodrošinātu normālas algas skolotājiem.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti