Patlaban vidusskolēni nedēļā apgūst 18 līdz pat 20 dažādus mācību priekšmetus. No nākamā gada vidusskolēni varēs izvēlēties, kurus mācību priekšmetus apgūt vien pamata līmenī, kurus - vairāk.
"Man liekas, ir ļoti daudz bezjēdzīgu priekšmetu, it īpaši vidusskolā. Ja nepadodas bioloģija, tad kāda jēga mācīties bioloģiju? Ja, piemēram, ja viņš ir vairāk uz mākslu vai zinātni?" spriež Rīgas Hanzas vidusskolas 12. klases skolniece Melānija.
Tikmēr Rīgas Hanzas vidusskolas 12. klases skolnieks Eduards nākotnē gribētu kļūt par multimediju dizaineri. Lai gan 12. klasē informātikas nav, viņš mācās to pats.
Skolu izvēles
- 88 – valodas
- 74 – dabas zinātnes
- 67 – vēsture un sociālās zinības
- 63 – matemātika
- 56 – tehnoloģijas
- 32 – kultūra un māksla
- 14 – veselība un sports
Skolām piedāvātas tādās jomās kā – politika un sociālās zinātnes, kultūra, digitālais dizains un mediji, inženierzinātnes, dabas zinātnes un vēl citi. Izglītības un zinātnes ministrijas veiktā aptauja rāda, ka gan laukos, gan lielajās pilsētās lielākā interese ir padziļināta valodu mācīšana. Nedaudz mazāk populāra izvēle ir dabas zinātnes, tad vēsture un sociālās zinības. Aiz top 3 populārākajām izvēlēm atstājot matemātiku un tehnoloģijas, kas esot prioritāte.
"Tas mūs pilnībā neapmierina, bet saprotam, ka jābūt arī reālistiem. Nevar visas pārmaiņas īstenot uzreiz," norāda Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.
Tā atbild par jaunā satura ieviešanu atbildīgie, norādot, ka precīza aina būšot zināma vien šī mācību gada beigās.
Viena no skolām, kas izvēlējusies specializēties tieši valodās un humanitārajos priekšmetos, ir Rīgas Hanzas vidusskola. Otra izvēle būšot dabas zinības, un, kā skaidro skolas direktors, izvēles primāri balstītas uz to, ko skola vispār var piedāvāt?
"Skolēns varbūt gribēs tādu priekšmetu mācīties, kur es nevaru kvalitatīvu pedagogu nodrošināt. Piemēram, par humanitāro bloku es esmu ļoti stabili priecīgs. Tur man ir ļoti daudz jaunu skolotāju, kas ir nesen beiguši augstskolas," stāsta Rīgas Hanzas vidusskolas direktors Valdis Lapiņš.
Otrkārt, skolēnu izvēles liecinot, ka humanitāros priekšmetus izvēlas vairākums, bet eksaktos priekšmetus daudzi padziļināti nemaz negrib apgūt. Skola gan attīstīšot matemātikas virzienu un, iespējams, sportu. Savukārt tehnoloģijas interesē daudzus, taču skolā esot novecojuši datori un speciālisti mācīt vidusskolēnus neraujas.
"Ar ko tad es piesaistīšu skolā to priekšmeta skolotāju? Datora dizainētāju? Ar 200 eiro algu? Ja viņš var nopelnīt tūkstošus privātajā sektorā? Ir jāsagatavo šos kadrus. Ir jābūt ļoti labam stimulam," uzsver Lapiņš.
Izglītības politikas veidotāji sagaidot neiespējamo.
"Mēs priecājamies, ka matemātika būs jāapgūst optimālā līmenī visās vispārizglītojošās izglītības iestādēs, bet tajā pašā laikā pastāv risks, ka pārējās dabas zinātnes var palikt novārtā. Un tas saistīts ar to visu, ko es nosaucu, tai skaitā skolotāju trūkums," norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības eksperts Rihards Blese.
Uz to reformas autori atbild – pašvaldība kā skolas dibinātājs esot atbildīga par to, kas skolā strādā un ko tā var piedāvāt. Valsts izglītības satura centrs cerīgi raugās uz administratīvi teritoriālo reformu, pēc kuras veidošoties lielākas un spēcīgākas skolas, kā arī lielākas pašvaldības, kuru teritorijā viena skola varēšot mācīt valodas. Otra – matemātiku. Vita Anstrate, Ingus Graudiņš, Olafs Perševics, Latvijas Televīzija.
