Skolas: Mobings klasēs atšķirīgu kovida uzskatu dēļ nav bieža parādība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Atšķirīgi viedokļi par vakcināciju, Covid-19 bīstamību un citiem aspektiem ir radījuši virkni jaunu iemeslu, lai skolā rastos mobings. Lai arī skolu vadītāji uzskata, ka Covid-19 temati skolēniem jau sāk apnikt, tas nenozīmē, ka šajos tematos balstīts mobings skolēnu starpā un pat pret pedagogiem nenotiek, vēstīja Latvijas Radio.

Skolas: Mobings klasēs atšķirīgu kovida uzskatu dēļ nav bieža parādība
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Jaunāko klašu skolēniem atšķirīga ir vecāku izvēle – vakcinēties vai ne. Vecāko klašu skolēniem jau pašiem ir atšķirīgi uzskati par to, vai vakcinēties. Tāpat dažādas nostājas ir jautājumos par masku nozīmi, valdības darbu un ekspertu uzticamību vai Covid-19 bīstamību un vīrusa eksistēšanu vispār. Šie ir jautājumi, kuri ir aktuāli skolās un līdz ar Covid-19 pandēmiju pievienojušiem tiem tematiem, kuru dēļ klasēs var tikt piedzīvots mobings.

Latvijas Skolu psihologu asociācijas valdes locekle Sanita Mende gan skaidroja – nešķiet, ka tā būtu ārkārtīgi izplatīta problēma, taču viņas pieredze liecina – nevar noteikt kopēju tendenci, jo katra jaunieša reakcija ir ļoti atšķirīga.

"Ir bērni, kas arī mēģina varbūt ignorēt tos piesardzības pasākumus, vairāk pusaudžu vecumā, kad tā varētu būt arī zināma protesta reakcija. Ir arī tādi, kuri cieš no pārmērīga satraukuma un bailēm saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Es teiktu, ka ļoti dažādi ir. Es pieļauju, ka atsevišķi [mobinga] gadījumi noteikti ir, bet es domāju, ka tas ir lielā mērā saistīts ar to, kāda ir kopējā atmosfēra klasē un arī skolā, jo, ja atmosfēra ir vērsta uz zināmu toleranci attiecībā uz dažādiem viedokļiem, tad es domāju, ka tie ir risināmi un izrunājami jautājumi," viņa norādīja.

Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns sacīja, ka viņa vadītajā skolā izteikti skaļu gadījumu, kas būtu jārisina vadībai, līdz šim neesot bijis, taču tas nenozīmē, ka nav bijuši kādi mazāki strīdi.

Kalvāns gan ir pārliecināts, ka Covid-19 jautājumi skolēniem jau sāk apnikt un līdz ar to arī mazinās izsmiešana par kāda uzskatiem.

"Ejot laikam, par šo jautājumu apnīk jau arī runāt. Tāda ekstāze un aktīvāka komunikācija par šo bija vairāk mācību gada sākumā. To mēs novērojam arī attiecībā uz, piemēram, masku nēsāšanas jautājumu skolā, par ko bija cepiens – nu, vienkārši pierod un patiesībā to vairāk tik ļoti neaktualizē nedz ģimenēs, nedz arī jauniešu vidū. Es teiktu, ka tā aina ir ar pozitīvu zīmi. Protams, daudz kas ir atkarīgs no ģimenēm, arī pieaugušajiem, lai viņi mākslīgi neuztur šo degsmi par to diskutēt."

Novembra vidū Siguldas Valsts ģimnāziju nevakcinēšanās dēļ nācās pamest vienam pedagogam. Vaicāts, vai pedagogam pirms aiziešanas nenācās izjust apsmiešanu un kādu skarbāku vārdu par savu izvēli, Kalvāns apgalvoja, ka nē. Šāda veida problēmu viņa vadītajā skolā neesot, taču Kalvāns apzinās, ka visās skolās nav vienāda kultūra un iespējams, ka ir bijuši pedagogi, kuri pirms aiziešanas no darba vēl saņēmuši izsmejošu attieksmi no skolēnu puses.

"Tādas lietas pie mums nenotiek. To, ko katrs padomā un mājās vai  savā starpā "Whatsapp" runā, es nezinu, bet tā, ka tas būtu skolā un skolas vidē – nē, nē!" apgalvoja direktors.

Tikmēr Limbažu vidusskolas direktors un 9. klases audzinātājs Ziedonis Rubezis skaidroja, ka viņa vadītajā skolā Covid-19 jaunus mobinga tematus nav "ieviesis" un arī par atsevišķiem gadījumiem, kas būtu tik nopietni, lai nonāktu pie skolas vadības, dzirdējis neesot.

"Viedoklis par maskām, par vakcināciju – protams, tas ir ļoti atšķirīgs, bet vai tāpēc mūsu skolā būtu kāds mobings saistītā ar to – nē. Varbūt viņiem iekšēji kāda diskusija ir bijusi vai nav bijusi, bet tā, ka viens otru… tāpēc, ka tu esi vakcinēts vai neesi vakcinēts, nekādi konflikti klasē nav veidojušies," viņš sacīja.

Direktors arī pastāstīja, ka tie vecāki, kuri paši kādu iemeslu dēļ nepotējās vai nevēlējās valkāt maskas un negribēja, ka viņu bērns skolā velk masku un veic testus, savu izvēli izdarīja rudenī un savas atvases skolo mājās.

Tikmēr Latvijas Skolu psihologu asociācijas valdes locekle Sanita Mende ieteica – ja skolēns vai pedagogs saskaras vai novēro jebkāda veida mobingu, tad visvēlamākais rīcības scenārijs būtu šāds: "Tur, kur tā problēma ir radusies, tur tā arī būtu jāsāk droši vien risināt. No tās vietas – vai tas ir klasē vai tas ir starp dažādu klašu skolēniem, bet tā situācija ir jāizrunā. Ja tas nenotiek, tad, protams, tā var eskalēties kādā brīdi. Šādā situācijā ir shēma, ka tuvākais pieaugušais ir pirmais palīgs – vai tas ir klases audzinātājs vai priekšmetu skolotājs. Bet, ja situācija kaut kādu iemeslu pēc netiek risināta vai to nevar atrisināt, tad skolās ir atbalsta personāls – gan sociālie pedagogi, kas palīdz risināt konfliktsituācijas, gan skolas psihologs arī var iesaistīties. Protams, ja tie jautājumi netiek risināti vai nevar tos atrisināt kaut kādu iemeslu pēc tādā līmenī, tad ir  nākamā pakāpe."

Un nākamā pakāpe jau būtu skolas vadības iesaistīšana situācijas šķetināšanā. Mende uzsvēra, ka šādas situācijas pedagogam būtu jāpamana laicīgi un visbiežāk, ja problēma nav ielaista, to vajadzētu varēt izrunāt.

Tam gan nepiekrīt Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs, kurš uzskata, ka

primāri būtu jāiesaistās skolu vadībai, jo pētījumi rāda, ka tieši skolu vadība nosaka, kāda būs skolās atmosfēra.

Konstantinovs Latvijas Radio intervijā norādīja, ka niecīgās socializēšanās iespējas pandēmijas laikā palielinājušas mobinga riskus, jo jauniešiem ir mazāk iespēju un attiecīgi mazāk prasmju uzturēt un atjaunot attiecības ar vienaudžiem. Viņš cēloņus saskata arī neziņā un bailēs, ko rada apkārt esošā informācija, kā arī vecāku rīcības modelī, kuriem kovida dēļ arī nākas tikt galā ar stresa pilnām situācijām.

“Latvijā tā [mobings] ir bijusi diezgan liela problēma arī pirms kovida pandēmijas. Tiešām var redzēt to, ka pieaug divas lietas. Viens ir tas, ko vecāki redz mājās – ja ir brāļi un māsas, tad agresīva uzvedība starp viņiem. Un otrs, protams, skolā [agresija] starp pašiem vienaudžiem,” norādīja Konstantinovs.

Viņš atzina, ka labākais, ko darīt, ir rādīt bērniem, kā risināt dažādas problēmas, tostarp agresiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti