Āboliņu ģimenes piemērs
Par to, vai skolas lielumam ir saistība ar izglītības kvalitāti, strīdi bijuši gadiem. Taču skaidrs, ka gan lielai, gan mazai skolai būs savas priekšrocības. Un to labi parāda Āboliņu ģimenes piemērs. Tajā ir trīs bērni, un katrs mācās savā skolā, ko vecāki izvēlējuši atbilstoši bērna vajadzībām. Vidējais mācās lielā skolā Rīgas centrā.
"Mācās tādēļ, ka viņš ir eksaktajos priekšmetos spēcīgs. Tas viņam ļoti padodas, un skola viņam ir ļoti piemērota. Skaidrs, ka lielai skolai ir daudz vieglāk piesaistīt skolotājus. Ir iespējas piesaistīt arī skolotāju palīgus, kam ir ārkārtīgi liela nozīme. Lielās skolas var atļauties vairāk," stāsta Gundars Āboliņš.
Tomēr tas ne visiem bērniem der, tāpēc jaunākā meita mācās ļoti mazā skolā, kur skolotājs bērnam var veltīt vairāk laika. Tas, Āboliņu ģimenes ieskatā, ir lielo skolu mīnuss.
Arī Sanita Vilsone uzskata, ka lielās klasēs skolotājam nav iespēju katram bērnam pievērst tik daudz uzmanības. Viņa izvēlējusies meitu laist nevis Bauskas ģimnāzijā, bet Codes pamatskolā, kur klasē ir 16 bērnu.
"Priekšvēsture ir tāda, ka 17 gadus es biju Īrijā. Bērniem pienāca skolas vecums – septiņi un pieci gadi. Nolēmām atgriezties. Beidzot atpakaļ dzimtenē! Mazā skola, pirmkārt, tāpēc ka tā ir skola, kurā arī es mācījos. Otrkārt, mēs domājām arī par Bauskas ģimnāziju, bet tur ir četras klases, katrā pa 20 bērniem," stāsta Sanita Vilsone.
Mazo skolu Sanita izvēlējusies individuālās pieejas dēļ, jo meitai pēc ilgajiem prombūtnē pavadītajiem gadiem grūtāk sokas ar latviešu valodu.
No šiem piemēriem var secināt, ka ne jau izmēram ir nozīme, bet tam, ko katra skola spēj iedot. Tomēr eksperti ne vienmēr tam piekrīt.
Plaisa starp pilsētu un lauku skolām
Dažādos pētījumos ir pierādīts, ka vidēji lielajās skolās ir labāka izglītības kvalitāte. Plaisa esot redzama arī starp pilsētu un lauku skolām. Uz to norāda Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro.
Viņš to skaidro ar finansējuma modeli “nauda seko skolēnam”, kas lielajām skolām devis iespējas piesaistīt labākus speciālistus un atbalsta personālu. Svarīgs faktors izglītības kvalitātē esot arī reģiona sociālekonomiskā situācija, kas laukos bieži vien ir sliktāka. Tomēr Kangro uzskata, ka ar jauno finansēšanas modeli pašvaldībām būs visas iespējas to mainīt.
"Tagad sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu viņiem ir plašāks skatījums un vairāk resursu vidēji Latvijā.
Es gribētu cerīgi raudzīties uz to, ka viņi var sakārtot, jo viņiem būs problēma, vai mēs no lielās skolas noņemam naudu un iedodam mazajai skolai," norāda Andris Kangro.
Kangro uzsver, ka izmaiņām nevajadzētu pārāk daudz skart sākumskolas posmu, jo tam ir jābūt pēc iespējas tuvāk skolēna dzīvesvietai. Citādāk uz to raugās Izglītības valsts kvalitātes dienestā. Viņi skolas izmēru ar kvalitāti vienā maisā neliek. Katrs gadījums esot individuāls, un visbūtiskākais ir profesionāli pedagogi, vadītājs, pašvaldības rocība, kas iet roku rokā ar sakārtotu skolu tīklu.
"Es varu droši teikt, ka skolu tīkla sakārtošana ir jāturpina. Bet šeit būs absolūti individuāli risinājumi katrā no gadījumiem, maksimāli cenšoties domāt par pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kuriem izglītība ir jāiegūst tuvāk dzīvesvietai, lai viņiem nav jābrauc nežēlīgi attālumi ar skolas autobusu," uzsver Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols.
Tātad eksperti ar cerībām raugās uz jauno pedagogu algu finansēšanas modeli, kurš lielāku atbildību situācijas uzraudzībā un sakārtošanā dos pašvaldībām – tās atrodas tuvāk saviem iedzīvotājiem un labāk pārzina situāciju novada skolās. Vai mācību kvalitāte no tā tiešām iegūs, varēs vērtēt tikai pēc laika.
Cer uz vienlīdzīgākām izglītības iespējām
Arī Neatkarīgās izglītības biedrības un privātskolas "Patnis" vadītāja Zane Ozola intervijā Latvijas Radio pauda cerību, ka jaunais pedagogu algu modelis nodrošinās vienlīdzīgākas iespējas iegūt kvalitatīvāku izglītību.
Viņa ir pārliecināta, ka jaunais modelis ir vienkāršāks, jo līdzšinējais "nauda seko bērnam" modelis gadu gaitā bija "apaudzis" ar dažādiem koeficientiem, sarežģītām formulām un vairs nebija pārskatāms.
Tāpat pozitīvi esot vērtējams, ka jaunajā modelī plānots atteikties no kvantitatīvajiem rādītājiem, lielāku vērību pievēršot kvalitātei.
"Es ceru, ka būs vienlīdzīgākas [iespējas iegūt kvalitatīvāku izglītību], bet vienmēr pastāvēs strīds par to, kur ir labāka izglītība - mazā vai lielā skolā," jauno modeli komentēja Ozola.
