Dienas ziņas

Darbs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Dienas ziņas

Darbu sākuši daudzi bēgļi no kara Ukrainā

Skolās rīkot konkursus uz visiem amatiem nevēlas

Skolas iebilst iecerei rīkot konkursus uz visiem amatiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 6 mēnešiem.

Vai visi izglītības iestāžu darbinieki būtu jāmeklē atklātā konkursā? Šis jautājums pamatīgi satraucis skolu direktorus un arodbiedrības, kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi Saeimā virzīt jaunu likumprojektu, kas paredz konkursu izsludināšanu visās pašvaldību iestādēs, tātad arī skolās visiem amatiem. Pēc plašām iebildēm Saeima un likuma autori no šīs ieceres visdrīzāk tomēr atteiksies.

Jauno Pašvaldību likumu Saeima šonedēļ pabeidza skatīt otrajā lasījumā. Likuma mērķis – nodrošināt atklātu pārvaldi katrā pašvaldībā. Gan pedagogu arodbiedrība, gan direktoru apvienība lūdza Saeimu no likuma svītrot normu, ka arī izglītības iestādēm turpmāk uz visiem amatiem nāktos sludināt atklātus konkursus.

“Šobrīd otrajā lasījumā esošā likuma redakcija paredz burtiski visiem pašvaldības iestāžu vadītājiem nosacījumu uz visām vakantajām vietām neatkarīgi no statusa un tā tālāk rīkot atklātu konkursu visā tajā tiesiskajā etiķetē. Vai tas ir skolotājs, vai tas ir dežurants, vai tas ir apkopējs,” norādīja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Direktoru ieskatā pietiek ar to, ja konkursus rīkotu vien uz vadošiem amatiem. “Netaisām te tagad vēl papildus kaut kādu cirku ar kaut kādiem konkursiem katrai apkopējai. Nu, piedodiet,” sacīja Kalvāns.

Ieceri par konkursiem visās iestādēs un amatos virzīja par likumu un pašvaldībām atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tās valsts sekretāra vietniece Ilze Oša skaidroja, ka radies pārpratums. Un konkursi būtu attiecināmi uz vadošajiem amatiem.

“Arī likumprojekta sagatavošanas procesā nav bijusi runa, ka atbalsta personāls tiek meklēts konkursa kārtībā.

Tāds nav bijis ne normas mērķis, ne arī plāns, ka tādā veidā vajadzētu normu interpretēt. Droši vien, lai būtu precīzi skaidrs un nebūtu dažāda interpretācija, tad uz trešo lasījumu patiešām tas būtu jāatrunā,” sacīja Oša.

Šonedēļ likumu otrajā lasījumā skatīja Saeima.

Arī atbildīgās komisijas vadītāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) direktoru raizes noraidīja: “Lai nebūtu pārpratumu, uz trešo lasījumu šie vārdi, termini visdrīzāk būs mainīti. Lai nebūtu pārpratumu. Bet es ceru, ka pats princips “atklātība” vienalga saglabāsies. Konkurss nozīmē atklātu informāciju, ka šajā skolā tādas vakances ir. Bet to, kā organizēt, kā novērtēt, – tas ir iestādes vadītāja uzdevums.”

Un, lai gan nekādi lieli konkursi neesot bijuši domāti, galīgajā lasījumā tikšot atrunāts, ka runa ir par vadošajiem amatiem, aicinot gan padarīt informāciju par vakancēm sabiedrībai pieejamu un procedūru atklātu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti