ĪSUMĀ:
- Pumpuru vidusskolā valsts aizsardzības mācību apgūst jau trīs gadus.
- Valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu patlaban apgūst 5500 jauniešu 97 skolās. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pieprasa valsts aizsardzības mācību kā obligāto priekšmetu skolās ievest ātrāk par 2024. gadu.
- Aizsardzības ministrija negrib sasteigt projektu, jo vēl trūkst atbilstošu instruktoru.
- Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā obligātā militārā apmācība skolēniem sākās no piektās klases.
- Pagaidām nav zināms, kura priekšmeta apgūšana cietīs, ieviešot valsts aizsardzības mācību kā obligāto priekšmetu.
Pumpuru vidusskolnieces jau prot šaut
Mežā pie Pumpuru stacijas jaunsargu instruktors Madis Biete dod pavēli: "Otrais mērķis! Ieņemt šaušanas pozīciju guļus! Uguni!" Pumpuru vidusskolas 11. klases skolnieces Kate un Natālija nekavējoties izpilda komandu. Abas meitenes brīvprātīgi izvēlējušās apgūt valsts aizsardzības mācību un savu izvēli nenožēlo.
"Es uzskatu, ka pamati ir jāzina pilnīgi visiem, jo tā ir mācība, kā mēs spējam sevi aizsargāt un savā veidā būt droši par to, ka mums vismaz kādu laiku nekas slikts nenotiks," pārliecināta ir Kate.
Natālija domā, ka ar zināšanām, kas jau viņai ir, krīzes laikā spēs sevi aizstāvēt: "Es domāju, ka vismaz kaut kādā veidā es varēšu to izdarīt, jo divu gadu laikā jau iegūtas diezgan labas zināšanas."
Instruktors Madis Biete stāsta, ka skolu jauniešiem sagatavotajās nodarbībās ietverta gan patriotiskā audzināšana, gan arī treniņi, kā rīkoties krīzes situācijās: "Apgūstam mēs tādas pašas militāras iemaņas, kā jaunsargi savā pulciņā vai karavīri. Tikai tas ir ieskats visās tajās zināšanās, jo principā tas civilajiem visvairāk vajadzīgs.
Mēs nedomājam par atklātu karadarbību, mēs domājam – vai tie ir plūdi, ugunsgrēki, nelaimes gadījumi, kur ir asinis, un tās rīkošanās ir atbilstošas situācijai."
Šobrīd Pumpuru vidusskola ir vienīgā izglītības iestāde Jūrmalā, kurā apgūst valsts aizsardzības mācību. Pēc skolas direktores Ausmas Bruņenieces teiktā Pumpuru skolas dalība valsts aizsardzības mācības pilotprojektā bijusi vecāku izvēle: "Ir problēmas ar to, kādā veidā tehniski to [noorganizēt], jo tā ir vesela diena mēnesī, bet, tā kā mūsu skolā ir daudz skolēnu, mums praktiski nepietiek telpu, lai visi varētu vienlaicīgi mācīties, tāpēc mums bija jau no septembra, neskatoties uz kovidu, arī viena diena nedēļā 7.–12. klasei attālināti. Tad mēs šīs attālinātās dienas izmantojām arī valsts aizsardzības mācībai atbilstoši grupām. Līdz ar to viņiem ir valsts aizsardzības mācība vienu reizi mēnesī 8 stundas, un
skolēni tos pārējos priekšmetus, kas būtu šajā dienā, apgūst patstāvīgi mājās citā viņiem brīvajā laikā, jo šī ir viņu iniciatīva, viņi grib apgūt valsts aizsardzības mācību."
Skolas grib, lai krīzes situācijām tiek sagatavoti visi skolēni
Valsts aizsardzības mācību patlaban kā izvēles priekšmetu Latvijā apgūst 5500 jauniešu 97 skolās. Kopējais aizsardzības mācības ieviešanas budžets gadā patlaban ir 8 miljoni eiro.
Pēc Aizsardzības ministrijas un Valsts izglītības satura centra plāniem kā obligāts priekšmets valsts aizsardzības mācība vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs tiks ieviests no 2024. gada.
Sākoties karam Ukrainā, skolas nav ar mieru gaidīt. Latvijas Izglītības vadītāju asociācija nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam, Izglītības un zinātnes ministrijai, Valsts izglītības satura centram un Jaunsardzes centram. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns ir pārliecināts, ka
pasaules negatīvā, skumjā mācība, kura šobrīd ir mums visur apkārt, liek lietas paātrināt: "Strādāt, domāt preventīvāk, negaidīt kaut kādu brīdi, kad kās kaut kur klauvē pie kādām durvīm vai tiek izsludināti kādi citi ārkārtas stāvokļi.
Bet strādāt ar šo, manuprāt, ļoti nozīmīgo, ideoloģisko daļu, kas ir jaunatne, ne tikai ar budžetu, Zemessardzi, sauszemes spēkiem, ar NATO, bet arī ar jaunatni, ar jaunatnes attieksmi, domāšanu, zināšanām un prasmēm. Tajā skaitā – arī militārās un vietējās kopienas aizsardzības pamatprasmēm, kas ir gan Zemessardzes, gan valsts aizsardzības mācības satura pamats."
Aizsardzības ministrija nesteigsies
Aizsardzības ministrija tomēr negrasās ar risinājumu steigties, jo trūkst atbilstoši sagatavotu instruktoru. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece norāda, ka šobrīd, lai to izdarītu, trūkst vēl ap 100 instruktoru:
"Mēs gribam, lai šie instruktori būtu kvalitatīvi sagatavoti un patiešām šis priekšmets būtu jēgpilns, nevis tikai kā ķeksītis, ko mēs ieviešam.
Tāpēc arī no 2024. gada tas ir kā obligāts visās skolās, kas prasa vēl diezgan lielu darbu veikt, lai šos instruktorus sagatavotu, lai tie cilvēki, kuriem nav augstākās pedagoģiskās izglītības, to iegūtu; tas prasa laiku. Un to ir iespējams ātrākais gada pusotra laikā izdarīt." Līdzīga pozīcija ir arī Jaunsardzes centra direktoram Aivim Mirbaham: "Jaunu mācību priekšmetu ieviest ir diezgan sarežģīts un komplekss pasākums.
Bija jāizstrādā mācību programma, un valsts aizsardzības mācība sastāv ne tikai no mācību gadā pasniegtajiem tematiem, bet arī vasaras nometnēm.
Un vasaras nometnes ir interešu izglītība. Lai to visu realizētu, [nepieciešama] mācību programma, mācību materiāli, darbinieki, infrastruktūra, materiāltehniskie līdzekļi, finanses. Lai visu šo astoņkāji saliktu kopā, ir nepieciešams tik ilgs laiks."
Tomēr skolas uzskata, ka sarežģīto rēbusu var atšķetināt ātrāk. Rūdolfs Kalvāns norāda, ka var noteikt pārejas periodu valsts aizsardzības mācības ieviešanā: "Bet liekam jau saturā iekšā kā obligāti paredzamo stundu skaitu, nostiprinām to viennozīmīgi un dodam signālus skolām, sabiedrībai par to, ka jaunatne būs stiprāka, skatīsies uz lietām citādāk, un domāju, ka arī jebkura ģimene kaut kā varbūt arī drošāk iekšēji var justies, kad cilvēks saprot, kas ir 72 h, aizsardzības pozīcija, orientēšanās nevis pēc "Waze", bet mežā ar kompasu, kas ir azimuts, kas ir koordinātas, kā paslēpt ugunskuru un tā tālāk. Ne jau runa ir tikai par šaušanu vai kāds kalibrs kādam ierocim. Tas varbūt ir pats, pats pēdējais."
Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā aizsardzības mācība skolās bija obligāta
Par valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās atbildīgās institūcijas sāka domāt tikai pēc Krimas okupācijas 2014. gadā. Latvijas Kara muzeja direktora pienākumu izpildītājs, vēsturnieks Juris Ciganovs stāsta, ka pirmās Latvijas Republikas laikā šis priekšmets skolās bija obligātajā sarakstā jau drīz pēc valsts izveidošanas: "Pirmie noteikumi par militāro apmācību skolās bija ar 1926. gadu datēti. Militārā apmācība sākās no 5.–6. klases un turpinājās vidusskolā, pēc tam arī augstākajās mācību iestādēs un arodmācību iestādēs. Tās ietvēra sevī ierindas mācības pamatus un šaušanas apmācības pamatus, iespējams, ka ne ar praktiskajām šaušanām, un padziļinātu tēvzemes mācību – zināšanas par Latvijas valsts izcīnīšanu, armijas uzbūvi, neatkarības cīņām, padziļinātu Latvijas vēstures apguvi." Tolaik mācību vadītājam bija jābūt obligātā dienesta virsniekam, sliktākajā gadījumā – instruktoram. Pēc Jura Ciganova stāstītā – apmācībās uzsvars tika likts uz tā brīža izpratni par to, kāds varētu būt nākošais karš: "20. un 30. gados visā Eiropā un arī Latvijā dominēja uzskats, ka nākošais karš būs saistīts ar ķīmisko ieroču lietošanu un būs nepieciešamas specifiskas zināšanas aizsardzībai pret uzbrukumiem no gaisa. Pilnīgi netika mācītas tādas lietas kā topogrāfija, orientēšanās apvidū, netika izvestas lauka mācības, iespējams, kaut kur drusku, bet es vismaz neesmu dzirdējis, ka tāda būtu masveidīga parādība."
Ukrainas karš parādījis, ka tik ilgi pēc neatkarības atgūšanas nedomāt par skolēnu sagatavošanu X stundai ir bijusi kļūda.
"Valsts aizsardzības mācībai nevajadzēja pārtrūkt jau iepriekš. Cik Latvija pastāv, republika ir atjaunota, mums noteikti bija vajadzīga jau valsts aizsardzības mācība. Visu laiku, nepārtraukti, jo,
pārtraucot šo valsts aizsardzības mācību, mēs zaudējam arī mācību spēkus," ir pārliecināts instruktors Madis Biete.
Tikmēr Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre uzskata, ka nevajadzētu domāt, ka tagad viss ir tikai atkarīgs no jauniešu laicīgas sagatavošanas:
"Šobrīd visiem tiem, kas grib piedalīties valsts aizsardzībā, ir lieliska iespēja stāties Zemessardzē.
Ir lieliska iespēja iziet šo militāro pamatapmācību, kas ir īsāka, līdz ar to es ļoti ceru, ka katrs sabiedrības loceklis arī ieraudzītu to savu iespēju un vietu valsts aizsardzībā, un tad arī kopumā, es domāju, būtu vislielākā jēga no tā. Jo sagaidīt, ka mūsu valsti aizsargās tikai jaunieši, es domāju, ir nepareizi."
Kuras stundas tiks ziedotas par labu valsts aizsardzības mācībai, nav vēl zināms
Pagaidām nav skaidrs, kura priekšmeta stundu skaits nedēļā cietīs, ieviešot valsts aizsardzības mācību. Šis lēmums būs jāpieņem Valsts izglītības un satura centram. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns neslēpj, ka tas būs grūts lēmums: "Skarbs, drosmīgs un nepopulārs lēmums kādai priekšmetu asociācijai. Vai tās būs dabaszinātnes vai vēsture, latviešu valoda, sports, bet – jā, būs jāpārskata, lai tam atbrīvotu vietu. Runāsim atklātu valodu, te citādas shēmas nesanāks. Valsts izglītības satura centram vēl nav skaidras un viennozīmīgas atbildes.
Zināms tas, ka valsts aizsardzības mācība būs jāapgūst divus gadus.
Pēc Jaunsardzes centra direktora Aivja Mirbaha teiktā, skolēniem būs jāpiedalās arī divās nometnēs: "Jaunieši, kuri būs apmeklējuši visus četrus posmus, viņiem izglītība būs pielīdzināma militārās pamatapmācības kursa pirmajam līmenim. Ja mēs skatāmies situāciju Ukrainā un redzam dažus video, kā apmāca pilsoņus, kuri nekad dzīvē nav saskārušies ne ar ieroci, ne ar orientēšanās prasmēm, ne sakarprocedūrām, tad mūsu pilsoņi pēc 5–10 gadiem, kad viņi būs absolvējuši visas četras valsts aizsardzības mācības sadaļas, būs jau piecus soļus priekšā parastajam pilsonim zināšanu līmenī."
Pumpuru vidusskolas 11. klases skolniece Kate par sevi nešaubās, atbildot uz jautājumu, vai krīzes situācijā spētu aizstāvēt sevi un tuvākos: "Es domāju – mierīgi."
