Skolas direktors: Skolotāji nav gatavi sešgadniekiem pirmajā klasē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vispārizglītojošās skolas, kurās jau tagad ir arī pirmsskolas grupiņas, būs celmlauži un uzskatāmākie piemēri tam, cik veiksmīgi īstenojama iecere sešgadnieku apmācību nedaudz papildināt un nosaukt par pirmo klasi, uzskata Izglītības ministrija. Viena no 371 skolas, kur darbojas arī pirmsskola, ir Rīgas 94.vidusskola, un tur pārliecība, ka sešgadnieku padarīšana par pirmklasniekiem notiks dabiski un bez piepūles, ir krietni saplakusi.  

Rīgas 94. vidusskolas pirmsskolas grupiņas atrodas turpat kopējā ēkā. Tas nozīmē, ka pusdienošana turpat, kur skolas bērniem; koncertu, teātra izrāžu vai citu pasākumu apmeklēšana skolas zālē arī nereti kopā ar lielākiem bērniem. Rezultātā, brīdī, kad jāsāk iet 1.klasē, “lielās skolas” vide jau ir pazīstama.

“Neapšaubāmi, katrā skolā, kur ir pirmsskolas grupas, sadarbība notiek, tas ir pats par sevi. Tas ir darba process, mēs esam viena organizācija, un pirmsskolas pedagogi dalās pieredzē ar sākumskolas pedagogiem un otrādi,” stāsta Rīgas 94. vidusskolas direktors Vladimirs Komarovs.

Bet vai ar to pietiks, lai izpildītu ministrijas gaidas brīdī, kad apstiprinās sešgadnieku kļūšanu par pirmklasniekiem, direktors nav drošs.

“Raugos ļoti, ļoti piesardzīgi, lai neteiktu vairāk,” atzīst Komarovs.

Viņš nav kategoriski pret, taču neņemas atbalstīt, kamēr nav zināmi vairāki plāna elementi. Kāds tieši būs uzlabotais sešgadnieku mācību saturs? Kurš un kā apmācīs skolotājus? Un kurš pārmaiņas segs finansiāli?

“Skolotāji nav gatavi. Ir viens stāsts, ja klasē ir daži sešgadīgi, un ir pilnīgi cits stāsts, ja visi ir sešgadīgie. Sākumskolas skolotājiem tad pilnīgi jāiziet cita apmācība,” norāda direktors.

Šis ir galvenais uztraukumu avots arī pirmsskolas grupu vadītājai Lilijai Jansonei.

“Būtībā šobrīd skolotājam, kurš strādā pirmsskolā un sākumskolā, ir pilnīgi atšķirīgas izglītības pakāpes. Vai pietiks, ja, teiksim, gada laikā iedos skolotājiem pāris stundu kvalifikācijas kursu? Vai viņi būs gatavi tam? Manuprāt, tas ir diezgan sarežģīts process, bet nav neiespējams,” spriež Jansone.

Viņas ieskatā panākumu atslēga ir pakāpeniskumā. Proti, plānotajā 2019.gada septembrī sešgadniekus pirmajā klasē uzņemtu tikai daļa izmēģinājuma skolu. Piemēram, tās vispārizglītojošās mācību iestādes, kurās – līdzīgi kā šajā – jau darbojas pirmsskolas grupas.

“Tās būtu kā paraugs, un tad ar nākamo gadu pievienojās nākamās skolas. Un arī tie bērni un to bērnu vecāki, kuri uzskata, jā, mans bērns ir gatavs... Bet es īsti nepiekrītu tam, ka vienlaicīgi visi kopā un – kā būs, tā būs,” saka Jansone.

Portālā manabalss.lv aptuveni 8000 cilvēku parakstījušies pret sešgadnieku padarīšanu par skolēniem. Ja šāda ideja tiks virzīta, neatbildētu jautājumu un vajadzīgu risinājumu vēl būs daudz. Tos līdz 2019.gada septembrim izdiskutēt ir iespējams, uzskata direktors, ja vien visas sarunas sākas jau šobrīd un netiek atliktas uz pēdējiem mēnešiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti