Rīgas Rīnūžu vidusskola atrodas ārpus galvaspilsētas centra, Vecmīlgrāvī. Tā ir viena no mazākumtautību skolām, kurā tagad mācās arī 28 Ukrainas kara bēgļu bērni. Vairāki no viņiem 10. klasē.
Skolas 10.klases audzinātājs Valērijs Iricjans sacīja: “Mana klase ir tāda ļoti draudzīga un es katram skolēnam, kurš ir ieradies no Ukrainas, pielieku klāt no savas klases mentoru, lai palīdzētu ar tulkojumu latviešu valodā un vispār iejustos skolā, varētu atrast kabinetu, kur ēdnīca, sporta zāle.”
Tomēr – kā runāt par karu Ukrainā? Īpaši vidē, kur bērni lielākoties nākuši no krievvalodīgo ģimenēm. Kļukins skaidroja: “Īpaši mazākumtautību sabiedrībā ir dažādi viedokļi.
Lai neizraisītu kaut kādus konfliktus, mūsu galvenais mērķis ir izdarīt tā, lai nevis bērni no ģimenēm atnestu šeit kaut ko, kas var mūs šķelt, bet otrādi. No skolas bērni varētu aiznest mājās gan valsts pozīciju, gan vispār nostāju, ka mēs esam kopā.”
Direktors pats vairākkārt stājies dažādu klašu priekšā, lai stāstītu par to, kas notiek Ukrainā. Bet vēl pirms ukraiņu skolēnu ierašanās skolas aktu zālē direktors sasauca visas vidusskolas klases uz diskusiju.
Kļukins pastāstīja: “Es izrunāju gan valsts pozīciju, gan savus kā direktora personīgos uzskatus, kā vajadzētu pareizi uzvesties šajā situācijā. Turklāt es pats esmu skolotājs devītajās klasēs.”
Arī klasēs notiekošais Ukrainā pārrunāts vairākkārt. Konflikti nav izcēlušies. “Bērni saprot, ļoti labi saprot, ka notiek karš un kara briesmas īstenībā ir visbriesmīgākais, kas var notikt ar tevi,” piebilda Kļukins.
Latvijas Televīzija arī sazinājās ar daudzām citām Rīgas skolām, kurās lielākoties pagaidām par karu mācību stundās daudz nerunā, ļaujot skolēniem vispirms aprast ar situāciju.
Savukārt IZM norādīja, ka tā izveidojusi un vēl veido skolām dažādus palīgmateriālus, ko pielietot, tomēr vienas pareizās formulas visiem nav.
Latvijā ir reģistrēti gandrīz 500 bērni no Ukrainas līdz divu gadu vecumam un vairāk nekā 4000 bērnu vecumā no 2 līdz 18 gadiem. Lielai daļai no viņiem būs jāatrod vietas gan bērnudārzos, gan skolās. Tas pamazām kļūst par problēmu Rīgā un Pierīgā, jo trūkst vietu.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
