Īpaši satrauktas par turpmāko nākotni ir tās skolas, kurās padziļināti māca mūziku. Tādas Latvijā ir 19, un tajās mācās aptuveni 4500 bērnu. Starp tām ir arī Ventspils Centra pamatskola. Skolas vecāku padomes vadītāja Agnese Pastare šonedēļ atbildīgajām ministrijām un institūcijām nosūtīja arī atklātu vēstuli, kur aicina turpināt novirziena skolu finansēšanu.
„Tas ir tas lielākais trakums, kas tiek izplatīts. Jūs jau variet darīt, kā gribat, varat veidot savas alternatīvās programmas, varat turpināt apmācības, bet naudas tam nebūs. Visas gudrās domas, ka tagad būs iespējas katrai skolai veidot savas programmas, alternatīvās programmas licencēt, tas jau ir labi. Bet kas par to maksās? Neviens!” saka Pastare.
Savukārt Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks norāda, ka skolas varēs turpināt veidot padziļinātās programmas, bet citā veidā – kā autorprogrammas. Taču viņš atzīst: līdz šim, piemēram, mūzikas, valodu vai mākslas novirziena skolām arī piemaksāja, bet turpmāk tas paredzēts nav.
„Ja, protams, to neizdiskutēs un nepieņems, domājot par valsts budžetu turpmākajiem gadiem. Jo atcerēsimies, kas šis regulējums var stāties spēkā tikai no 2020./21. mācību gada,” saka Catlaks.
Skolās norāda, ka mūzikas novirziena specifika ir tā, ka instrumentu nepieciešams mācīt individuāli, tādēļ veidojas papildu izmaksas.
Cēsīs vienīgā mūzikas novirziena skola ir Cēsu 1.pamatskola. Skolas direktore Antra Avena saka, ka bez finansējuma turpināt individuālās mācību stundas nevarēs: „Ja, piemēram, padziļināto programmu kādā citā mācību priekšmetā var arī ar mazāku finansējumu nodrošināt, jo tur skolēni var mācīties grupās, tad individuālo instrumentu mācīšanas grupās vienkārši nav iespējama.”
Un tas jau varot nozīmēt, ka valstī samazināsies dažādu radošo kolektīvu skaits.
„Tie ir dažādi instrumentālie ansambļi, kas ir pūtēju orķestris, kas ir vokāli instrumentālais ansamblis. Patiesībā, ja bērns nemāk šo instrumentu spēlēt, nav iespējams šiem kolektīviem būt,” saka Avena.
Padziļināti mūziku māca arī Rīgas 6. vidusskolā. Inta Godiņa, kura vidusskolā ir atbildīga par mūzikas mācību priekšmetiem, arī bija tā, kas sociālajos tīklos šonedēļ problēmu aktualizēja. Viņa uzskata, ka interese par mūzikas apguvi turpināsies, bērni meklēs, kur to apgūt, bet mūzikas skolas tik lielu interesentu skaitu uzņemt nespēs.
„Līdz ar to tur vienmēr būs konkurss un tiks atlasīts tikai talantīgākais bērns atšķirībā no mūzikas novirziena skolas. Varbūt daļa aizies uz interešu izglītību vai privātajām izglītības iestādēm.
Bet tas, kas mani uztrauc, - ka lielākā daļa šo bērnu pievienosies tam lielajam laukam, kuri nedara neko ārpus skolas,” uzskata Godiņa.
Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata, ka līdz šim šo skolu finansēšana radīja nevienlīdzību pret citām skolām. Bet grozījumi visiem bērniem ikvienā skolā dos vienlīdzīgas iespējas attīstīt savas spējas un talantus. Savukārt Catlaks no Valsts izglītības un satura centra pauž, ka, skolām, kam padziļināto programmu īstenošanai nepieciešami papildu līdzekļi, tie jāmeklē, piemēram, pašvaldībā, kas ir skolu dibinātāja.
