Rīgas Katoļu ģimnāzijā, neraugoties uz sniegotajiem laikapstākļiem, ļoti gaida, kad skolēni atkal drīkstēs satikties, vismaz brīvā dabā un kaut vai tikai uz piecām klātienes mācību stundām nedēļā. Teritorija ap skolu ir liela, pagalmā uzslieta telts, lai siltāk.
"Viena klase varētu būt ap pulksten 9 šeit, otra klase 11 – tanī kalnā. Mēģināsim plānot stundu sarakstu, kā mēs tagad to darām “Zoom”. Tieši tāpat, ja ministrija atļaus, mēs tiešām centīsimies to šeit arī darīt. Ir plānots nopirkt vēl teltis," stāstīja Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktores vietniece Antra Ņuša.
Katoļu ģimnāzijā ir mazas klases, tāpēc tas ir visai viegli izdarāms.
Bet skolēnu skaita ziņā lielākām skolām šāda iecere sagādā zināmas galvassāpes. Piemēram, Rīgas centrā vairākām skolām nav visai lielas āra teritorijas un tās atrodas ļoti tuvu ceļa braucamajai daļai.
Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā skolēnu skaits pārsniedz 1000. Lai katram reizi nedēļā noorganizētu kaut vai piecas nodarbības ārtelpās, proporcionāli skolēnu skaitu izdalot ar piecām darba dienām, vienā dienā stundas būtu jānodrošina vidēji 240 skolēniem. Un šādu skolu Rīgā ir daudz. Stadioni būs pilni, parki arī, prognozēja Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte.
"Un arī ne tikai Rīgā ir ļoti daudz lielu skolu. Man liekas, ka [premjers Krišjānis] Kariņš bija tas, kurš teica – fantastika ideja, ja ministre redz, kā to realizēt. Es gribētu precīzi to pašu pateikt: ja ministre zina, kā to realizēt, lai viņa mums arī to pasaka," piebilda Rudzīte.
Lielākā daļa Latvijas skolēnu savus klases biedrus nav satikuši kopš oktobra, cieš ne vien bērnu zināšanas, bet arī psihiskā veselība. Tieši tāpēc pašlaik ieceri par mācību procesa daļēju pārcelšanu svaigā gaisā virza valdībā.
Gan Katoļu ģimnāzijā, gan Centra humanitārajā vidusskolā atklāja, ka bērni emocionāli cieš. Vairāki bērni skolotājiem stāsta ne jau tikai par nevēlēšanos mācīties, bet vispār dzīvot. Iespēju epidemioloģiski drošā veidā satikties arī vecāki sauc par lietderīgu.
"Ārā saslimt ar Covid-19 ir daudz zemāks risks nekā iekštelpās, un tas ir fakts. Protams, var domāt, kas tad tā par mācīšanos, bet to var brīnišķīgi saorganizēt. Tās emocionālās grūtības, ko pusaudži tagad piedzīvo tādēļ, ka viņi nesatiekas, [ir jāpārvar], tas ir ļoti vajadzīgs. Daudzi vecāki saka to, ka viņi ir par to, ka bērni satiktos ārā," atzina vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Jautājumu par daļēju mācību procesa organizēšanu ārtelpās, svaigā gaisā valdībā ceturtdien, 11. martā, vēl neizskatīja, bet pārcēla uz piektdienu, 12. martu. “Vēl šovakar pārrunāsim precīzas redakcijas, lai varētu piedāvāt vienu redakciju. Ja nespēsim vienoties, tad iesniegsim divas alternatīvas,” pēc valdības sēdes sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) priekšlikums paredz vismaz piecas mācību stundas reizi nedēļā visiem skolēniem organizēt klātienē, ārpus skolas telpām. Bet ne visi steidz to atbalstīt. Ir priekšlikums, ka to varētu liegt divām lielākajām pilsētām – Rīgai un Daugavpilij, kur ir vislielākais skolēnu skaits, vai arī pieturēties tikai pie Covid-19 "drošo reģionu" principa.