Panorāma

Kultūra un izklaide – tikai ar sertifikātu vai testu

Panorāma

Panorāma

Lai palīdzētu, skola izveido pati savu atbalsta sistēmu

Skola, kura nepadevās – Valmierā palīdz atrisināt grūtības attālinātajās mācībās

Attālinātās mācības Covid-19 pandēmijas laikā un skolēns... netiek galā. Cik skolēnu to nav izturējuši un mācīties neturpina, par cik pieaudzis kavēto stundu skaits? Atbildes uz to meklēja Latvijas Televīzija sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica". Biežāk saņemtā atbilde uz šo jautājumu bija: "Mēs nezinām." Bet ir arī skolas, kuras nepadevās. To darbinieki rīkojās ar jau pieejamajiem resursiem un izveidoja atbalsta sistēmu, kā skolēniem palīdzēt.

Pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" jau izskanēja pamatskolnieka mammas Annas lūgums šajā mācību gadā skolas neaizvērt. Par spīti visām grūtībām viņas dēls šogad mācības turpina. Taču vairāk nekā pussimt bērnu to nedara. Pirmajā un otrajā pandēmijas vilnī no Latvijas skolām atbira un nekur citur neiestājās 52 bērni, no tiem 29 Rīgā. Kāds ir iemesls? Atbildīgie apgalvo – nezinām!

Izglītības kvalitātes valsts dienests solījis to skaidrot līdz šī gada beigām, taču tas ir novēloti, ja gadījumā kādam atbalsts bija nepieciešams uzreiz. Dienests nākotnē plāno valsts kavējumu uzskaites sistēmu saslēgt ar skolu elektroniskajiem žurnāliem, un tad varēs reaģēt ātrāk. Taču nav zināms, kad tas varētu notikt.

Skatoties datos par stundu kavējumiem, redzams, ka pērn 1. semestrī tie vēl turējās saprātīgās robežās, taču 2. semestrī aina kļūst dramatiska – kavējumi bijuši par 163% vairāk.

Turklāt šie dati nav pilnīgi – vairāk nekā puse novadu tos nav ievadījusi, un skolas to dara pēc brīvprātības principa, lai gan to liek Ministru kabineta noteikumi.

"Re:Baltica" kolēģu izpētītais liek apzināties, ka attālinātajās mācībās nevar apgūt tikpat, cik klātienē – nav apgūta pat puse mācību vielas un katram trešajam pusaudzim pasliktinājusies mentālā veselība. Taču seku patiesos apmērus ir grūti apzināties, ja trūkst datu. Nav zināms, kur palikuši 52 atbirušie bērni. Nav zināms, kāds ir patiesais stundu kavējumu apmērs.

Valmieras skolas piemērs

Problēmu ir daudz, taču ne visas pašvaldības un skolas ir gatavas tās risināt. Tomēr ir arī labie piemēri, kur skolēnu labā sasparojas.

Šāds stāsts nāk no Valmieras. Šajā skolā gan paveicās ar to, ka te ir atbalsta personāls, kas nebūt visās Latvijas skolās ir pietiekams. Par šo aspektu kā nozīmīgu attālināto mācību seku pārvarēšanā Latvijas Televīzijā stāstīs trešdien, 22. septembrī.

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija nav izņēmums – tāpat kā citās skolās, arī šeit, kad pagājušajā mācību gadā ievilkās attālinātās mācības, skolēniem pasliktinājās sekmes. Decembrī, semestra beigās, kļuva skaidrs, ka gandrīz pussimtam no nepilniem 600 bērnu draud izkrišana mācībās.

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas klases audzinātāja, skolas metodiķe Inese Vilciņa norādīja: "Tie bērni, kuri klātienē turējās uz 4–5, kurus varēja paņemt aiz rokas un aizvest uz konsultācijām, uzrakstīt darbus, viņi krita ārā no mācību procesa. Tādu bija ļoti daudz."

Savukārt skolas direktore Agita Zariņa sacīja:

"Man tas bija ļoti satraucoši, mani tas tiešām uztrauca. Mums ir mācību gads, bet reāli turpat ir 50 bērni, kuri izkritīs no procesa. Mums likās satraucoši, ko ar šo darīt."

Skola nolēma – prioritāte būs šie 50 bērni, nevis skolas sniegums olimpiādēs vai konkursos. Sākās darbs pie sistēmas izveides, kā risināt problēmu. Vispirms klasēs veica aptauju, lai saprastu, kāda ir skolēnu pašsajūta. Tad atsevišķi izdalīja tos skolēnus, kuriem ir parādījušās problēmas. Klases audzinātāji kopā ar skolas atbalsta personālu – psihologu un sociālo pedagogu – kopā secināja, kāds ir problēmu cēlonis. Vai sekmes krītas tāpēc, ka ir robi zināšanās, vai tāpēc, ka nespēj sevi disciplinēt. Apmēram pusei no šiem bērniem problēmas varēja atrisināt, vairāk iesaistot vecākus. Taču atlikušajiem vajadzēja vēl papildu palīdzību.

Vilciņa paskaidroja: "Tur ir daļa bērnu, kuriem mācību grūtības bija līdz šim, bet tur nonāca arī bērni no manas klases, kuri ir labi līdz šim mācījušies, kuriem ir bijusi stipendija un labas atzīmes. Skaidrs, ka viņu vajadzība, kur jāsniedz atbalsts, nav mācīšanās prasmes. Viņu vajadzības ir motivācija, kas ir pazudusi."

"Ja bērns 8. klasē neprot lasīt lāga un saprast tekstu, teikt viņam: "Centies vairāk!" nav tas, kas viņam ir vajadzīgs. Viņam vajag, lai kāds sēž blakus, izskaidro uzdevuma nosacījumus. Vai bērnam ir tik daudz parādu, ka viņš nesaprot, no kura gala sākt, – viņam jāpalīdz sadalīt prioritātes," viņa teica.

Tāpēc tika nolemts bērnus iedalīt divās grupās – tie, kuriem jāpalīdz mācībās, un tie, kuriem vajadzīgs emocionāls atbalsts. Katrā grupā speciālisti bija atbildīgi par saujiņu audzēkņu, ar kuriem regulāri sazinājās un sekoja līdzi progresam. Dažiem bērniem bija pietiekami, ja no rīta piezvana, pamodina un pārliecinās, ka skolēns pieslēdzies stundai. Ar citiem saskarsme bija pamatīgāka.

Vilciņa uzsvēra: "Bērnu attieksme bija dažāda. Daļa to uztvēra kā sodu. Tā ir uzraudzība. Atbalsts izpaužas kā uzraudzība. Bet, kad viņi piedzīvoja, ka tas tiešām ir kā atbalsts, ka tā neesmu es, klases audzinātāja, kas strostē un kurai neceļ vairs klausuli, bet tas ir skolas psihologs vai sociālais pedagogs, kurš ir iejūtīgāks, kura mērķis ir turēt roku uz pulsa, kā bērns jūtas, – liela daļa no viņiem labprāt tikās."

Skola tika galā ar saviem līdzekļiem, pieņēma darbā arī skolotāja palīgu, kurš strādāja ar tiem, kuriem grūtības sagādāja visvairāk priekšmetu. Nodarbināja tos darbiniekus, kuri bija mazāk noslogoti.

Skolas direktore norādīja: "Piemēram, ja tas ir psihologs, ko viņš tagad darīs, – apzvanīs un meklēs, kuram grūti, kam palīdzēt. Cik tas ir efektīvi? Vai efektīvāk nav, ka mēs atrodam bērnu grupiņu, kuriem vajag palīdzību, un psihologs viņus paņem?"

Mācību gada beigās bija redzams, ka pūles bija tā vērtas – izcelt no bedres izdevās gandrīz visus bērnus. Divi gan palika uz otru gadu. Izveidoto sistēmu skola plāno izmantot arī turpmāk.

KONTEKSTS:

Šogad septembrī mācības skolās atsākās klātienē, ievērojot dažādus nosacījumus un procedūras. Nedēļu pirms 1. septembra notika vēl nebijuša mēroga Covid-19 testēšana Latvijas skolās. Sākotnēji bija plānots, ka šāda testēšana mācību iestādēs gaidāma reizi nedēļā, tomēr process nevedās raiti un bija aizķeršanās. Vēlāk ministri vienojās par retāku skolēnu testēšanu – reizi divās nedēļās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt