Panorāma

Sācies tradicionālais Rudens Kamermūzikas festivāls

Panorāma

Nedēļa «Panorāmas» videoarhīvos

Skola kā iespēja: Skola — mācību iestāde arī pedagogam

«Skola kā iespēja»: Skolotāju profesionālā izaugsme - Vecumnieku vidusskolas piemērs

Daudz runāts par nevienlīdzību starp skolām, bet jau iepriekš minēts, ka daudz lielāka problēma ir nevienlīdzība starp skolotājiem vienas skolas ietvaros. Ja daļa skolotāju skolā ir sliktāk sagatavoti, cieš izglītības kvalitāte skolā kopumā.

Latvijā likums paredz, ka skolotājiem trīs gados obligāti jāiziet 36 stundas profesionālā apmācība, bet paši skolotāji neslēpj, ka bieži tas notiek ķeksīša pēc. Izglītības eksperti norāda, ka daudz efektīvāka ir vienas skolas skolotāju sadarbība ikdienā, vērojot vienam otra stundas un kopīgi izdomājot jaunas mācīšanas metodes. Viena no aptuveni 20 inovatīvo skolu tīkla dalībniecēm, kas izmēģina šādas skolotāju mācīšanās metodes šādām skolām, ir arī Vecumnieku vidusskola.

Šim skolu tīklam ir aicināta pievienoties jebkura Latvijas skola.

Vecumnieku vidusskolas fizikas stundas pēdējā solā sēž un stundai līdzi seko latviešu valodas skolotāja. Šāda prakse, kad skolotāji iet vērot savus kolēģus darbā, Vecumnieku vidusskolā ir jau 10 gadus.

"Lai mācītos no kolēģiem jaunas metodes, stundas struktūru, kā labāk iesāk, kā pabeigt. Problēmas esam pārrunājuši mazajās grupās. Citam ir problēmas izdomāt āķi, cits nevar sasniedzamo rezultātu pats sev noformulēt un darīt skolēniem skaidri zināmu. Man problēma ir pabeigt stundu laikā, pabeigt ar refleksiju, un es vienmēr aizraujos un man sanāk citādāk. Man ir interesanti iet pie kolēģiem," atzīst latviešu valodas un literatūras skolotāja Ingrīda Segliņa.

"Pašai tā ideja neielec, bet runājot ar kolēģi, varbūt var tā, vai tā. Aizej domā, domā.. satiekamies – zini, forši. Paldies, tiešām tā var, un es savā priekšmetā arī šo paņemu," ieguvumus no šādas prakses nosauc kulturoloģijas skolotāja Andra Rušmane.

Skolotāji kopā mācās arī grupās. Visi 38 skolas pedagogi iesaistīti kādā no četrām grupām. Katrs analizē, kas viņam nepadodas, domā kā labāk izskaidrot tēmu. Katrs pusgadu strādā pie konkrēta jautājuma, meklē risinājumus un jaunas mācīšanas metodes.

"Mazās mācīšanās grupas ir kā alternatīva kursiem, kad skolotāji brauc uz Rīgu, rajonu, kur lielā auditorijā salasās daudz, 30 skolotāji un lektors stāsta gudras lietas, skolotājs atbrauc mājās ar saviem pierakstiem, un bieži vien to, ko dzirdējis, aizmirst un neko nepielieto savā darbā," pieļauj fizikas skolotāja Aldona Alenčika.

Kā uzsver izglītības eksperti - ja gribam, lai ieguvējs būtu katrs skolēns, šobrīd jāmeklē jauni mācīšanas veidi.

Tas nozīmē, ka līdzi jāmainās arī pašu skolotāju skološanās metodēm. "Pieprasījums pēc pārmaiņām skolā nāk no ārpuses. Un manuprāt, tas ir ļoti, ļoti spēcīgs. Tāds vēl nekad nav bijis. Tāda ir jauna situācija, skolām tā ir jauna situācija, kad tieši no sabiedrības nāk pieprasījums pēc pārmaiņām skolās. Viss jau ir tikai pašu rokās," norāda izglītības eksperte Dace Namsone.

Pedagogi Vecumniekos atzīst, ka šāda kopīga darbošanās ir efektīva un tā saliedē arī kolektīvu. Viņi izdomājuši un atraduši vairākas jaunas, radošas mācīšanas tehnikas. Piemēram, kā celt skolēnu lasītprasmi. Jauniešiem vairs nepatīk lasīt garus tekstus. "Tā ir mana rimbuļu metode, kura ir nošpikota no laikraksta "Diena" Viņiem tāds atvērums, un es izmantoju skolniekiem visdažādākajās situācijās un viņi ieraksta tajos rimbuļos. Šī metode der jebkuram priekšmetam. Daudzi teica, šo mēs izmantosim," pieredzē dalās latviešu valodas un literatūras skolotāja Ingrīda Segliņa.

"Paskatieties, kas notiek ar īsziņām. Tur ir tikai īsie teksti. Šodien ir klipu kultūra, viss ātri, klipos, vizuālā informācija. Tāpēc ar lasītprasmi ir tā, ka negribas.

Kādreiz bērni saka - atkal atklātā stunda. Tad jau tie skolotāji tēlo. Bet es saku – vai jūs neiegūstat, no tā, ka ir atklātā stunda? Ka skolotāji to stundu ir uzprišinājuši. Nu jā, tā ir foršāka stunda. Tad jums visas vajag atklātās stundas," Latvijas Televīzijai stāsta kulturoloģijas skolotāja Andra Rušmane.

Vecumnieku vidusskola jau ceturto gadu iesaistījusies “Inovatīvās pieredzes skolu tīklā”, kas darbojas Valsts izglītības satura centra (VISC) paspārnē. Skolas apmainās ar jaunām zināšanām, skolotāji brauc viens pie otra mācīties.

"Labie skolotāji kļūst pārliecinātāki par to, ko viņi dara. Viņi ir gatavi atvērt savas klases durvis, ielaist tajā kolēģus.

Nav noslēpums, tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, mums nākot no iepriekšējās sistēmas. Līdz šim tas ir sarežģītākais un grūtākais. Tur slēpjas daudzas zemūdens klintis un viņi ir gatavi dalīties, iet uz citām skolām, konferencēs stāstīt par to, ko viņi dara. Šādu skolotāju ar katru gadu kļūst vairāk. Tas ir viens liels ieguvums," skaidro izglītības eksperte Dace Namsone.

“Inovatīvās pieredzes skolu tīklā” pagaidām iesaistījušās vien 24 skolas. Ir arī skolas, kuras īsteno citas skolotāju prasmju celšanas programmas. "Tas veids, kas derēja vēl 10 gadus atpakaļ, šobrīd klasē vairs nestrādā. Un neviens tagad nevar atbraukt no kādas citas valsts un būt tas gudrais, kurš atnāks un pateiks kā ir jādara.

Mums pašiem uz vietas ir jāmēģina atrast optimālie risinājumi jaunajā situācijā. Jautājums ir par to, cik ilgs laiks vajadzīgs, lai skolas iekšienē saprastu," piebilst Namsone.

Liela nozīme ir skolas vadības un pašvaldības atbalstam. Taču daudzām pašvaldībām ir ļoti atšķirīga izpratne par to, kas vietējai varai būtu jādara izglītībā.

Kā uzsvērts pētījumos, šāda skolotāju savstarpēja sadarbība palīdz mazināt skolotāju profesionālo nevienlīdzību skolās, kur atsevišķi skolotāji ir vāji un velk uz leju mācību priekšmetu un skolēnu zināšanas.

Lai mainītos domāšana, ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks. Dažiem pietiek ar diviem gadiem, dažiem ar astoņiem vai vairāk. Bet to, ka šis process notiek, pārmaiņas notiek, tas ir acīmredzami. 

Sabiedrisko mediju rubrikas "Skola kā iespēja" mērķis - parādīt samilzušo skolu noslāņošanās problēmu un vienlaikus informēt par veiksmīgām idejām, kas tās risinātu. Un kaut ko darīt var ikviens. Vecāki un skolotāji var aicināt savas skolas vadību pārņemt šīs idejas, politiķi - mainīt visu sistēmu, bet vēlētāji - atcerēties konkrētu politiķu rīcību.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti