Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Gripas epidēmija solās būt garāka

Panorāma

Panorāma

Pašvaldības un skolu reforma

Skola kā iespēja: Saldus novadā turpina revidēt skolu tīklu

Lai gan eksperti nereti norāda uz nepieciešamību sakārtot skolu tīklu, joprojām ir pašvaldības, kas kategoriski iebilst slēgt skolu ar pārdesmit bērniem un tikpat daudz pedagogiem. Bet ir arī tādas, kas tomēr spēj izdarīt izvēli par labu bērnu nākotnei, nevis politiskajām ambīcijām. Un viena no tādām vietām ir Saldus novads.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati par pašvaldību vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu skaita izmaiņām kopš 2008./2009 mācību gada liecina, ka sākotnēji izmaiņas bijušas straujas – viena mācību gada laikā samazinājums par 108 skolām. Taču pēc tam temps krietni sarucis, un kopš 2010.gada skolu skaits kopumā samazināts vēl par 106.

Mazāk skolēnu, mazāk skolu

Skolu tīkls Saldus novadā pamatīgi revidēts jau vairāku gadu garumā, kopš pašvaldība pirms astoņiem gadiem pēc savas iniciatīvas bija pasūtījusi pētījumu par skolu tīklu un nākotnes izredzēm. Pēdējā cēlienā šajā mācību gadā apvienotas divas pilsētas vidusskolas. Ezerē, kas ir 30 minūšu attālumā no pilsētas, Lietuvas pierobežā, vidusskola pārveidota par pamatskolu – līdz 9.klasei. Bet tuvāk Saldum esošajā Striķu pamatskolā šis ir pēdējais gads, kad ir deviņas klases, un turpmāk tur būs tikai sešas.

Tāpat kā citviet sākotnējais impulss bija skolēnu skaita sarukums. Vēl 2009.gadā novadā bija 3881 skolēns, bet 2016.gadā – 2540. 

“Lēmumi bija smagi. Protams, ka tie bija smagi! Tur jāatzīst deputātu drosme šos lēmumus pieņemt, tur ir jāatzīst jauno skolu administrācijas, kuras tomēr iznesa lielu darbu, un skolotājus, kuri bija gatavi strādāt citās skolās un citādāk. Un, protams, vecākus un skolēnus, kuri uzticējās  un gāja uz jaunām skolām,” stāsta Saldus izglītības pārvaldes vispārizglītojošo skolu vecākā speciāliste Anita Kupše.

Finansiāls labums un labāki rezultāti

Tam esot arī finansiāls labums – gan izdevumu ietaupījums, gan iespējas saskaņā ar jauno darba samaksas modeli lielajās skolās samaksāt labākas algas nekā minimālā likme.

Lai cik emocionāli grūti nebūtu, nācies atzīt – katrā vietā skolu nevarēs saglabāt.

“Manuprāt, primārais ir nevis tas, lai skolotājiem būtu darba vieta, lai būtu ērta dzīvošana, bet lai bērniem, kuriem ir nepieciešama izglītība, būtu iespēja mācīties un pie tam kvalitatīvi mācīties,” saka Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa.

Saldus novadā cer, ka tagad reformu rezultātā vienai no skolām – Druvas vidusskolai – varēs iegūt valsts ģimnāzijas statusu. Mācību rezultāti jau tam ir pietiekami augsti, taču līdz šim nepietika skolēnu skaita. Taču tagad arī tam vajadzētu mainīties.

Apzinoties realitāti un meklējot pastāvēšanas iespējas, savu ceļu atradusi arī Striķu pamatskola jeb turpmāk – sākumskola. Sešu gadu apmācību tajā izvēlējās pēc savas iniciatīvas, turklāt arī paaugstinot savu konkurētspēju ar citādāku piedāvājumu – Montesori pedagoģiju.

Un skolas direktore saka – esam nevis lauku skola, bet skola lauku vidē. Uz to brauc arī bērni no pilsētas, nevis otrādi. Mācību process ir piemērots katram bērnam; klasēs klasisko skolu izvietojumu neredzēsit, un bērni mācās darboties paši.

Ar vieglām reformām par maz

“Mēs gribējām drusku iet pret sistēmu, darot lietas jēgpilni, redzot, ka bērni nespēj lietas tvert kopsakarā un, ienākuši angļu valodā, viņi vairs neatceras, ko ir mācījušies latviešu valodā vai vēsturē.

Mēs jutām, ka kaut ko vajag kardināli mainīt. Ar tādām vieglām reformām tur nekas nebūs.”

Tā atzīst Striķu pamatskolas direktore Daina Zandberga.

Pārmaiņu process gan joprojām turpinās, un skolā cer, ka ar laiku ar savu piemēru varēs dalīties un pieredzi būs iespējams pārņemt arī citiem.

Finansējuma pilnībā nepietiek

Saldū gan secina – lai arī pašvaldība no savas puses rīkojusies, arī Izglītības ministrijai ir jādomā, kā mainīt finansēšanas sistēmu.

Ezeres skolā, kur pēdējais 12.klases izlaidums bija pagājušajā vasarā un tagad palikušas deviņas klases, atzīst – pretēji ministrijas teiktajam, ka reformu rezultātā visi iegūs, skola tomēr zaudē. Ar esošo attiecīgo finansējumu pilnībā nodrošināt programmu nevar.

“Mēs pieņemam situāciju, kāda tā ir. Uz pamatskolas deviņām klasēm nekādi nevar būt [slodze] ne mūzikas skolotājam, ne sporta skolotājam, arī tādam, kas māca priekšmetus visās klasēs, - nevar būt tik, cik tad, ja ir 12.klases. Es pieņemu principu – nauda seko programmai,” saka Ezeres pamatskolas direktore Ināra Riežniece.

Uz to norāda arī Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa: “Par to ir jādomā. Šajā gadā vēl ir atļauts pārdalīt naudu novadu pašvaldībai. Tikko to vairs nevarēs darīt, ka nauda nāks tieši uz skolu, nezinu, ko mēs darīsim.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt