Arī Ogres Valsts ģimnāzijā atzīst, ka pēc jaunā atalgojuma modeļa vismaz 10% pedagogu atalgojums mazināsies. „Mums ir skolotāji, kas saņem šajā brīdī pirms nodokļu nomaksas 1400 – 1300 eiro,” saka skolas direktore Aina Bērce, gan atzīstot, ka šie pedagogi strādā divas slodzes.
Salīdzinoši lielo atalgojumu daļai Ogres Valsts ģimnāzijas skolotāju veido arī piemaksas par ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi. Bet jaunais modelis šo skolotāju algas lapiņās summu var sarucināt līdz aptuveni 900 eiro, rēķinājusi direktore. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ jaunais algu modelis joprojām nav sagaidījis “jā” vārdu no sociālajiem partneriem.
Zaudētāju sarakstā būs lielo pašvaldību skolu pedagogi, kas strādā pilnās klasēs un krietni vairāk nekā vienu likmi. Jaunajā modelī viņiem šādas pārstrādāšanās iespējas nebūs. Maksāts tiks par 36 stundu darba nedēļu, un algas apjomu ietekmēs skolēnu skaits klasē.
Piemēram, ja bērnu skaits būs mazāks par 13, skolotāja alga būs 760 eiro uz papīra, bet mācot klasēs virs 25 skolēniem – 1000 eiro. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzskata, ka šis ir pašreiz labākais iespējamais kompromisa variants.
"Apmēram 70% [skolotāju] būtu ieguvēji un provizoriski kādi 8% varētu būt zaudētāji," saka Seile.
"Zaudētāju nedrīkst būt!" - turpina uzstāt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), prasot arī grafiku algu pieaugumam turpmākajam gadam. Iebildumus ceļ arī pašvaldības, kurām līdz ar jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu var nākties pieņemt nepopulāro, bet vietām nepieciešamo lēmumu par skolu apvienošanu vai slēgšanu. Premjeres pārraudzītā darba grupā turpinās diskusijas par modeļa gala versiju. Taču laika vairs nav daudz.
"Mērķis ir budžeta procesā šos Ministru kabineta noteikumus iesniegt valdībai, lai tos tiešām paspētu iekļaut šī gada budžetā," norāda Seile.
Guntars Catlaks, kurš nesen kļuva par Valsts izglītības satura centra vadītāju, bet pirms tam 10 gadus veica pētījumus Pasaules izglītības darbinieku organizācijā, uzskata – jaunais modelis nav līdz niansei perfekts. Taču Latvijas sistēmā jau sen bija jāizskauž situācija, ka atkarībā no skolas lieluma vai pašvaldības bagātības skolotāju atalgojumi par līdzvērtīgu darbu var atšķirties pat vairākas reizes. "Tas liecina, ka mums ir objektīva problēma ar to, lai visiem bērniem visās skolās būtu pieejama līdzīgas, salīdzināmas kvalifikācijas un kvalitātes pedagogi," saka Catlaks.
Taču naivi domāt, ka algas pielikums konkrētam pedagogam automātiski cels izglītības kvalitāti. Rezultāts gaidāms ilgtermiņā un saistāms ar profesijas vispārējo prestižu. "Ir būtiski, ka sistēmas līmenī skolotāja atalgojums ir apmēram vidējā atalgojuma līmenī valstī vai mazliet virs tā. Tas būtu vislabākais," atzīst Catlaks. "Šis zināmais, prognozējamais [atalgojuma] līmenis ir tas faktors, kas palīdz profesijai piesaistīt jaunpienācējus. Ja cilvēks zina, ka skolotāja darbs ir ļoti zemu apmaksāts, tad, protams, droši vien tas attur daudzus spējīgus un talantīgus jauniešus no šīs karjeras uzsākšanas," atzīst centra vadītājs.
Ne mazāk būtiski - stabila, cienījama alga palīdz skolās noturēt jau pieredzējušos pedagogus. Protams, ir arī tādi entuziasti kā matemātikas skolotāja Inga Linkuma, kura par gaidāmo algas samazināšanos nesatraucas. "Es strādāju ar sirdi un dvēseli, un es nezinu, vai mana darba kvalitāte uzlabotos tad, ja man samaksātu vairāk," viņa saka. "Protams, ka katrs skolotājs savu karjeru paaugstina arī ar kursiem – ne tikai mācību priekšmetā, bet arī kaut ko iemācās pedagoģijā, psiholoģijā un neapstājas vien tikai ar to, ka mēs strādājam stundās," piebilst Linkuma.
Direktore priecājas par tādām skolotājām kā Inga, tomēr neslēpj – pašizaugsmes ziņā visi skolotāji nav vienādi entuziastiski.
"Ļoti bieži vadības prasības skolotāju acīs izsauc zināmu nogurumu un viņi saka: "Mēs esam, direktor, paguruši. Mēs vienkārši vairs nespējam to, ko mēs varētu izdarīt, ja mums šī slodze būtu samērīgāka un mēs paši būtu daudz optimistiskāki un spētu būt radošāki." Tas, ka skolotājiem ir potenciāls, tas nav noliedzami," problēmu ieskicē Bērce.
Tieši tādēļ Bērce joprojām cer, ka brīnumainā kārtā naudas budžetā atradīsies, lai viņas skolotāji, strādājot samērīgu slodzi, turpinātu saņemt vismaz tikpat, cik šobrīd. Jautāta, vai algu modelis ieviešams arī tad, ja paliek pie esošās versijas – ka pielikums gaida 70% kolēģu, atbilde lakoniska: "Nu ieviest! Protams, ieviest!"
