Dienas ziņas

LPS lūdz skaidrot G. Eglīša izteikumus

Dienas ziņas

Restaurēts Lēnu baznīcas krucifikss

Šķiroto atkritumu konteineros – daudz piemaisījumu

Šķiroto atkritumu konteineros daudz piemaisījumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Publiskajos šķiroto atkritumu konteineros neapzinīgu iedzīvotāju dēļ piemaisījumu dažkārt ir tik daudz, ka  tie jāizved kā sadzīves atkritumi. Aktuāli tas jau ilgu laiku ir Babītes novadā, tāpēc pieņemts lēmumu līdz rudenim pakāpeniski likvidēt publiskos šķirojamo atkritumu punktus, tā mudinot iedzīvotājus konteinerus  atkritumu šķirošanai izvietot pie savām mājām.

Eiropas "zaļais kurss" nosaka, ka vairumam atkritumos izmesto lietu jānonāk nevis izgāztuvēs, bet gan pārstrādes rūpnīcās.  Babītes novadā jau pirms vairākiem gadiem izveidoti 15 publiskie šķiroto atkritumu punkti, no kuriem deviņi ir pašvaldības īpašums. Realitātē gan šie punkti, īpaši lielākajās apdzīvotajās vietās, cilvēku zemās atkritumu šķirošanas kultūras dēļ vairāk atgādina atkritumu izgāztuvi.

"Es domāju, ka tas, kas tiek darīts par izglītošanu utt., ir gana pietiekami. Pārējais... kamēr jaunā paaudze izaugs, kura to sapratīs," sacīja Piņķu iedzīvotājs Ivars.

Ja šķiroto atkritumus konteineros tiek samesti sadzīves  vai  pat bīstamie atkritumi, un piemaisījumi sasniedz 30%, konteiners tiek izvests kā sadzīves atkritumi. 

"Mēs viņus tajā pašā dalīto atkritumu mašīnā nekraujam, jo viņi vienkārši sabojās arī pārējo kravu. Ja runā par Babīti, tad diemžēl šis procents jau gadu gaitā vienmēr ir bijis daudz lielāks. Pat sasniedzot pusi no atkritumiem,"

teica SIA ''Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Labāka situācija esot vietās, kur šķiroto atkritumu konteineri piesaistīti konkrētām daudzdzīvokļu mājām vai ir privātmāju saimnieku īpašumā. Tāpēc  pašvaldībā pieņemts lēmums, ka turpmāk atkritumu šķirošana jāveic savā īpašumā. Atkritumu punktu Piņķos savā paspārnē pārņēmis siltumtīklu uzņēmums, kas ir arī namu apsaimniekotājs, un konteineri jau šonedēļ tiks pārvietoti uz uzņēmuma teritoriju. Savukārt pārējie pašvaldības punkti līdz rudenim pakāpeniski tiks likvidēti.

"Tajā brīdī, kad pie šķirotajiem atkritumiem nonāk materiāls, kas nav klasificējams otrreizējai pārstrādei, tad attiecīgi pašvaldībai tiek piestādīts rēķins kā par nešķiroto atkritumu izvešanu. Protams, pašvaldības mērogā tā summa nav liela, bet, ja katru mēnesi mums ir vairāk nekā 500 eiro rēķins papildus par nešķiroto atkritumu izvešanu, tad neviens tam nav īsti gatavs. Budžetā mēs tādu naudu neesam ieplānojuši," klāstīja Babītes novada domes priekšsēdētājs Aivars Osītis ("Latvijas attīstībai").

Babīte gan nebūt nav vienīgā pašvaldība, kur atkritumu šķirošanas kultūra joprojām klibo. Arī Tukumā neapzinīgo iedzīvotāju dēļ atkritumu šķirošana nodokļu maksātājiem iznākot gana dārga. Ķekavas novadā  kopumā iedzīvotāji esot diezgan apzinīgi, tomēr divi šķirošanas punkti likvidēti, jo tajos tika izmesti sadzīves atkritumi un būvgruži. Jelgavas novadā, kurā ir tikai lauku teritorijas, atkritumu šķirošanai katrā pagastā izveidots viens punkts. Kā sadzīves atkritumi tiekot izvesti apmēram 20% šķiroto atkritumu, tomēr mainīt koncepciju neesot plānots.

"Tas ir audzināšanas jautājums. Ir ļoti dārgi šobrīd laukos personificēt dalīto atkritumu konteinerus. Visdārgākais visam procesam ir loģistika," skaidroja Jelgavas novada komunālā uzņēmuma valdes loceklis Dzintars Cāzers.

Eiropas Savienības direktīva paredz, ka 2035. gadā poligonos varēs apglabāt tikai 10% no saražotajiem atkritumiem. Patlaban apglabāti tiek nedaudz vairāk kā 60% atkritumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti