Pastaigā pa Šķirotavas cietuma tukšajām ēkām žurnālistus cietuma darbinieki veda pērnā gada oktobrī. Cietumu likvidēja, jo ieslodzīto skaits Latvijā mazinājās un uzturēt pustukšus cietumus nav saimnieciski. Līdzīgs liktenis drīzumā gaida arī vēl citus cietumus - pēc Kurzemes cietuma uzbūvēšanas Liepājā slēgs Liepājas, Jelgavas, Brasas un Vecumnieku cietumus.
„Vecie cietumi ir tādās transporta mezglu vietās un tādā ģeogrāfiskā stāvoklī, kur šiem īpašumiem varētu būt pietiekami liels pieprasījums,” tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) nesenā preses konferencē uzsvēra, ka valsts šīs ēkas varētu diezgan izdevīgi vēlāk pārdot.
Tomēr kopš pērnā gada rudens tukšajam Šķirotavas cietumam joprojām jauna īpašnieka nav, tas joprojām ir Tieslietu ministrijas īpašums, un to apsargā Ieslodzījuma vietu pārvaldes apsargi, stāsta pārvaldes priekšniece Ilona Spure:
„Teritorija ir sakopta, atstāta labā kārtībā, un mēs gaidām risinājumu, jo mēs vairākkārt esam rakstiski vērsušies arī Tieslietu ministrijā ar lūgumu izskatīt šīs teritorijas un ēku atsavināšanas procedūru un īstenot. (..)”
Spure stāsta, ka sarakste sākta laicīgi, jau pērnā gada sākumā, un plānots, ka objektu pārņems valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”. Pārvalde cer, ka tas notiks pēc iespējas drīz, jo ir ieinteresēta pārtraukt bijušā cietuma ēku apsardzi. Katrā maiņā ir divi apsargi, un viņu alga varētu būt ap 650 eiro mēnesi.
„Viena telpa, kur izvietoti šie divi apsargi - tur nodrošināta viņiem elektrība, un tas arī ir viss, jo ūdens tiek pievests klāt, visus piegādes līgumus, visus pakalpojuma līgumus esam lauzuši, tikai palikusi elektrība šajā vienā telpā,” saka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece.
Ilona Spure arī norāda, ka, likvidējot Šķirotavas cietumu un tā ietaupot uz ēku uzturēšanu, ieekonomēti aptuveni 230 tūkstoši eiro gadā, un šī nauda novirzīta citu cietumu akūtām vajadzībām, piemēram, viena Valmieras cietuma korpusa renovācijai. Tāpat arī izsludināts iepirkuma konkurss ārpakalpojuma piesaistīšanai apsardzei, jo Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestādes funkcija nav gluži apsargāšana.
Apsardze ir nepieciešama, lai ēkas neapzagtu, stāsta Ilona Spure: „Nu, ziniet ir bijuši, ir mēģinājumi no ārpuses bojāt nožogojumu, iekļūt, protams, interese ir metāls. Pat vairāki procesi ir ierosināti”.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs uzsver, ka viennozīmīgi bijušo Šķirotavas cietuma ēku atsavinās, nodos „Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Pusēm jau bijušas divas sarunas un panākta vienošanās, ka līdz gada beigām tas notiks.
„Diemžēl, bet tā notiek sarunās ar Valsts nekustamajiem īpašumiem: kad mēs vienojāmies, ka mēs ēku nododam, mēs no viņiem paņemam (īpašumu) Upes ielā, pirms divām nedēļām bija Ministru kabinetā tāds lēmums pieņemts un mēs šo īpašumu sākam pārņemt,” Raivis Kronbergs skaidro, kāpēc tik ilgs laiks jau pagājis.
„Valsts nekustamo īpašumu” pārstāvis Arnis Blodons apstiprina, ka ir piedāvājums nodot bijušā cietuma ēku viņu pārvaldībā – vispirms būs jāpiedāvā telpas citām valsts iestādēm, un, ja tām tās nebūs vajadzīgas, tad notiks atsavināšana. Par iespējamiem pircējiem Blodonam komentēt grūti, taču esot cerības, ka objekts varētu ieinteresēt komersantus, jo tas atrodas rūpnieciskās apbūves teritorijā, līdzās ir dzelzceļš un tātad atbilstoša infrastruktūra. Arī Tieslietu ministrijā zināms, ka pērn esot interesējies kāds komersants.
