„Šeit ir pastaigu laukums, un šeit dzīvojamās kameras bija…” - Šķirotavas cietuma priekšnieka vietnieks Viesturs Ģēģeris ved ekskursijā pa Šķirotavas cietumu. Cietums tagad ir tukšs, jo to likvidēs 1.novembrī. Taču vēl salīdzinoši nesen šajā cietumā atradās 306 ieslodzītie. Daļā kameru vienkopus dzīvoja pat ļoti daudz notiesāto. „Līdz 40 cilvēkiem. Un runājot par vecajām ēkām, kaut vai viena no galvenajām problēmām ir grīda, ieslodzītie kaut ko slēpj, darbinieki lauž vaļā un meklē, un tā ir gandrīz katru dienu,” stāsta Ģēģeris.
Šķirotavas cietuma ieslodzītie tagad atrodas citos cietumos. Tie kuri izcieta ieslodzījumu daļēji slēgta cietuma režīmā, nu ir pārvietoti uz Jēkabpils cietumu, bet notiesātie ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un arestu - uz Rīgas Centrālcietumu. Savukārt visi Šķirotavas cietuma darbinieki, kuri vēlējās šajā sistēmā tālāk strādāt, arī to turpina darīt.
"Darbiniekiem tika piedāvāti līdzvērtīgi amati Rīgas reģiona cietumos uz pieejamām vakancēm. Šeit tika likvidēti 187 amati, ieviesti attiecīgi citos Rīgas cietumos 114. 24 darbinieki ir atvaļinājušies no dienesta, lielākā daļa no viņiem ir pensijā, četri aizgājuši uz Valsts policiju, bet 114 turpina darbu citos Rīgas cietumos," stāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.
Jau likvidējot Šķirotavas cietumu, pārvaldei bija cerības, ka tādā veidā izdosies aizpildīt vakantos amatus jo īpaši Rīgas Centrālcietumā, arī Brasas cietumā un citās ieslodzījuma vietās. Vēl jānorāda, ka cietumu reorganizācija iet roku rokā ar ieslodzīto skaita mazināšanos, un nav saimnieciski saglabāt vairākus pustukšus cietumus.
„Šobrīd mums ir 4766 ieslodzītie,” pavēsta tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) un atgādina, ka vēl pirms pāris gadiem cietumos atradās nedaudz vairāk kā seši tūkstoši cilvēku. Tik krass kritums noticis, jo grozījumi Krimināllikumā deva iespējas plašāk piemērot sabiedrībā, ne cietumā izciešamus sodus.
Spure stāsta arī par citiem ieguvumiem no Šķirotavas cietuma slēgšanas: „Naudas ietaupījums kaut vai - gadā Šķirotavas uzturēšanai komunālie maksājumi vien mums izmaksāja 230 000 eiro. Šī naudiņa arī turpmāk tiks novirzīta citu cietumu infrastruktūras un sadzīves apstākļu un darba vides uzlabošanai.”
Par to, kas notiks tālāk ar Šķirotavas cietuma ēku, stāsta tieslietu ministrs: „Šobrīd šis objekts būs kādu laiku jāuztur, kamēr risinājumi varētu būt divi - vai nu nodot šo objektu Tiesu namu aģentūrai vai „Valsts nekustamajiem īpašumiem”, kas attiecīgi savai īpašumu apsaimniekošanas koncepcijai lemtu par šī objekta nākotni, iespējams, pārdošanu."
Kopš pirms dažiem gadiem stājās spēkā jaunais Krimināllikums, ieslodzīto skaits Latvijas cietumos sarucis par aptuveni pusotru tūkstoti. Daudzi likumpārkāpēji cietuma vietā tagad saņem citus sodus, kā piespiedu darbu.
"Tās personas, kas sodu izcieš sabiedrībā, šis recidīva līmenis ir krietni zemāks, tātad efekts ir krietni augstāks. Persona retāk atgriežās uz noziedzības... atkal atkārto noziegumu izdarīšanu. Mēs redzam to pozitīvo tendenci. Tāpēc tika veikta šī reforma," saka Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece
Reforma ietekmējusi arī Šķirotavas ieslodzīto skaitu. Agrāk tas sasniedza pat divus tūkstošus, bet pēdējā laikā bijis mērāms dažos simtos. Turklāt ēkas ir sliktā stāvoklī un tām jau drīz būtu nepieciešami dārgi remontdarbi. Tādēļ šis cietums kļuvis par vienu no pirmajiem, ko slēdz.. "Latvijā uzturēt nu, ja tā var teikt, pustukšus cietumus nebūtu saimnieciski un ekonomiski pareizi," saka Spure.
Cietuma slēgšana gadā ļaušot ietaupīt aptuveni 235 000 eiro.
Šķirotavas ieslodzītie jau pārcelti uz citiem cietumiem un tas pats noticis ar cietuma darbiniekiem. Tukšajās kamerās jau atslēgta apkure un arī no mēbelēm palikuši tikai pie grīdas pienaglotie soli un ieslodzīto lāviņas. To, kas notiks ēkām, izlemts vēl nav, bet tās varētu tikt pārdotas izsolē.
Tieslietu ministrija arī nodrošinās Šķirotavas cietuma ēkas apsardzi, līdz būs atrasts risinājums.
