Patlaban visvairāk ierobežojumi ir ieviesti Jēkabpils apkārtnē 58 ceļu posmos, Kuldīgas un Aizkraukles apkārtnē katrā pa 36 ceļu posmiem, Liepājas apkārtnē 34 ceļu posmos, Ogres un Preiļu apkārtnē katrā pa 30 ceļu posmiem. Karte ar masas ierobežojumiem ir pieejama šeit.
Uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova Latvijas Radio pastāstīja, ka ierobežojumi tiek ieviesti, lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti. Ierobežojumu laikā tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.
Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija.
Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus.
Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.
Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.
Grants autoceļu uzturēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt, jo uzbraucot ar smago tehniku uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa, tas tiks sabojāts vēl vairāk. Uzlabot grants ceļa stāvokli var tikai tad, kad tas ir apžuvis un atguvis nestspēju.
