Tā raidījumā „Pēcpusdiena” Latvijas Radio trešdien norādīja Saeimas deputāte Kristīne Lībiņa–Egnere („Vienotība”) un kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders.
Lībiņa–Egnere pauda, ka būtu ļoti grūti iedomāties, ka Saeima varētu ļaut biedrībai pārņemt namu, jo tad līdzīgas prasības būtu vēl citām organizācijām. Tādā gadījumā ciestu viss nekustamo īpašumu tirgus. Viņa arī norādīja, ka šis nav denacionalizācijai raksturīgs gadījums, jo denacionalizācija vairāk bija vērsta uz indivīdu tiesībām centieniem atgūt savu īpašumu.
Čoders atzina, ka biedrībai ir mantinieku tiesības no morālā viedokļa, taču no tiesiskā tās ir apšaubāmas. Pirmkārt, Latvijas valstij arī var būt pamatotas tiesības uz namu. Otrkārt, kooperatīvam, kas pirmās Latvijas laikā pārvaldīja namu, bija vairāk biedru, jo daļai bija saistība ar Rīgas Latviešu biedrību. Tādējādi iespējamo mantinieku skaits, ņemot vērā bērnus un mazbērnus, var sniegties tūkstošos, kas ir daudz vairāk nekā šogad atjaunotajā biedrībā.
Viņaprāt, Latvijas valsts šajā gadījumā citādi varētu palīdzēt Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases mantinieku biedrībai, kas savulaik ir palīdzējusi Latvijai, taču valsts šo palīdzību nav atdarījusi.
Savukārt biedrības vadītājs Aldis Lazdiņš klāstīja, ka daudzi arhīva materiāli liecina par krājaizdevumu sabiedrības darbību un biedriem un tās darbu Otrā pasaules kara laikā. Kr. Barona ielas nams ir bijis tikai viens no sabiedrības īpašumiem. Viņš pauda, ka turpmāk šī ēka varētu kalpot pat dažādu pasākumu, svētku un izstāžu norises vietu.
Bijusī LNB ēka Kr. Barona ielā ir tukša kopš pagājušā gada sākuma, kad bibliotēka pārcēlās uz Gaismas pili.
