Panorāma

Jaunieši seko «Daesh» aicinājumam

Panorāma

Šovakar pirmizrāde baletam „Šeherezāde un viņas stāsti”

Skeptiski vērtē plānu pagarināt mācību gadu

Skeptiski vērtē plānu pagarināt mācību gadu

Sporta nodarbības skolās vajadzīgas pēc iespējas vairāk, taču tādēļ pagarināt mācību gadu – nē. Šādus gandrīz identiskus viedokļus „Panorāmai” pauda uzrunātie skolēni, vecāki un direktori. Marta vidū izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība) nāca klajā ar ideju, ka jau no šā gada septembra skolās varētu ieviest par vienu sporta stundu vairāk, taču tad mācību gads būtu jāpagarina līdz jūnija vidum.

Pirmās siltās pavasara dienas, un Rīgas Hanzas vidusskolas bērni izmanto garo starpbrīdi, lai padzenātu bumbu. Taču vēl viena sporta stunda, kuras dēļ mācību gads pagarinātos par divām nedēļām, nav viņu vēlmju sarakstā. „Mēs tajās sporta stundās neko tādu baigo nedarām. Bet, kad vasara sākas, tad satiekam draugus un pludmalē futbolu uzspēlējam. Tā kā es domāju, ka mēs vairāk sportosim, kad sāksies vasara, nekā skolā,” saka Deniss. Viņam piekrīt Patrīcija. „Man liekas, ir pietiekami sporta stundas nedēļā,” piebilst skolniece.

Skolas direktors Valdis Lapiņš gan atbalsta vēl vienas sporta stundas ieviešanu, taču ne mācību gada pagarināšanu. Viņam loģiskāk šķistu papildu fizkultūru iekļaut esošā mācību gada robežās. Tas skolēnam nozīmētu par vienu mācību stundu nedēļā vairāk.

„Mēs jau nepalielinām kādu citu mācību priekšmetu, kur palielinātos mājasdarbi, rakstu darbi. Mēs tieši pieliekam vienu [sporta stundu] klāt, kā rezultātā bērnam ir vairāk fiziskās aktivitātes,” argumentē Lapiņš.

To, ko nozīmē sporta un vingrošanas nodarbības katru dienu, labi zina Rīgas 66.speciālās vidusskolas audzēkņi. Nodarbību dēļ skolā jāpavada ilgāks laiks, taču tas arī nes rezultātus.

Ēriku mazākās klasēs kaitinājis, ka sporta ir vairāk nekā citās skolās. „Kad paliec vecāks, tu saproti, ka tas tev pašam nepieciešams. Tu uzlabo sev gan izskatu, gan fizisko formu. Tu vari paveikt vairāk nekā, pieņemsim, tad, kad sēdi pie datora un tikai degradējies fiziski un morāli,” saka Ēriks.

Par mācību gada pagarināšanu gan Ēriks nav sajūsmā. Viņa mamma Dace Krieva ir biedrībā “Vecāki par izglītību”, kas ir par sportiskumu, bet ministrijas ideju atbalstīt nesteidzas. Esot iespaids, ka mācību gada pagarināšana nav pārdomāta un nenesīs daudz plusu. „Manuprāt, to drīzāk varētu risināt caur kaut kādu ārpusstundu darbu, kad ir vairāk iespēju sportot turpat skolā – tas būtu uz brīvprātības principa, tad atsaucība būtu daudz, daudz lielāka,” pauž Krieva.

Pagaidām skeptiska ir arī Latvijas Skolu sporta federācija. Viņi sarēķinājuši – pārejot no divām uz trim sporta stundām nedēļā, gada griezumā katrai klasei tas nozīmē papildu 40 sporta stundas. „Divas nedēļas neatrisina šo problēmu, jo divās nedēļās var noorganizēt tikai 6 [sporta] stundas kopā. Bet mums ir 40. Tātad 34 stundas ir jāņem un jāizmētā pa mācību gadu. Tā kā tāpat ir jāatrisina šis jautājums,” saka Latvijas Skolu sporta federācijas pārstāvis Andris Lukss.

Izglītības ministrija vēlas plašu diskusiju par šo ideju. Pie iespējamiem risinājumiem šobrīd strādā arī darba grupa, kurā ir skolotāji, mediķi un citi eksperti. Taču, ja paliek spēkā ministra pieļāvums, ka trešā sporta stunda skolās varētu tikt ieviesta jau ar šī gada septembri, precīzam plānam jātop ļoti drīz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt