Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai atbalstot 62 projektus investīcijām centralizētajā siltumapgādē, pieejamais Eiropas Savienības līdzfinansējums mudinājis aktīvāk ķerties klāt šķeldas katlumāju būvniecībai. Tas, vai izdosies īstenot visus projektus un šķeldas katlumāju tik tiešām augs kā sēnes pēc lietus, tagad atkarīgs no tā, vai siltumuzņēmumiem un to īpašniekiem, proti, pašvaldībām, izdosies atrast atlikušo finansējuma daļu.
Daugavpils domes deputāti šonedēļ lēma sniegt galvojumu pašvaldības kapitālsabiedrības aizņēmumam Valsts kasē 17,1 miljonu eiro apjomā šķeldas katlumājas būvniecībai. Tā izmaksās vairāk, nekā tika lēsts maijā.
"Diemžēl vietu nav daudz, kur izvietot. Otrās siltumcentrāles teritorijā mums ir tāda kā nogāze. Tajā nogāzē daļēji arī tiks ievietota tā katlumāja. Tāpēc tiešām, jā, salīdzinot ar būvniecību pļavā, tās izmaksas uz vienu megavatstundu ir krietni augstākas," skaidroja "Daugavpils siltumtīklu" izpilddirektore Oļesja Duškeviča.
Pašlaik tiek veikti priekšdarbi, lai katlumājas būvniecību varētu sākt pēc iespējas ātrāk.
Eiropas līdzfinansētie projekti atbalstīti arī Jēkabpilī un Rēzeknē. Taču tur bažas par to, vai paspēs katlumāju uzbūvēt laikā, proti, līdz nākamā gada beigām.
"Iekārtas nevar tā nopirkt rīt vai pēc mēneša. To izgatavošanas un piegādes laiks šobrīd svārstās no 12 līdz 16 mēnešiem. Ja vēl jāņem vērā būvniecības un būvprojekta saskaņošanas, ekspertīzes, tad ļoti liela varbūtība, ka mēs varam neiekļauties noteiktajos termiņos," pastāstīja SIA "Rēzeknes siltumtīkli" valdes loceklis Aldis Mežals.
"Jo ātrāk uzbūvēs, jo ātrāk konkrētajās pilsētās, apdzīvotajās vietās siltumtarifs kritīsies.
Līdz ar to mēs visi esam ieinteresēti, lai tas notiku pēc iespējas ātrāk. Pavasarī mēs teicām, ka naudas visiem pietiek, līdz ar to nebija riska, nebija šaubu. Teicām, ka tie, kas ir gatavi un spējīgi, un grib, jau maijā varēja uzsākt darbus," pauda Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta vadītājs Gatis Silovs.
Esot arī tādi piemēri, kur pozitīvo ietekmi uz siltumtarifu, iespējams, izdosies izjust jau pat šajā apkures sezonā, apgalvo ministrijā.
Tikmēr Daugavpilī, apzinoties, ka 20 miljonu eiro vērto katlumāju šoziem vēl neizdosies uzcelt, plāno ieguldīt rezerves kurināmā noliktavas rekonstrukcijai, lai dabasgāzi nepieciešamības gadījumā varētu aizstāt ar sašķidrināto naftas gāzi. "Daugavpils siltumtīklos" apgalvo, ka tā šobrīd ir lētāka, kā arī nav iekļauta sankciju sarakstos.
KONTEKSTS:
Latvijas siltumapgādei nepieciešamais šķeldas apjoms šai apkures sezonai ir pietiekams, secinājusi Ekonomikas ministrija. Arī kokrūpniecības nozare apgalvojusi, ka šķeldas apjoms joprojām ir pietiekams, turklāt eksports šogad samazinājies.
Galvenā problēma pusēm ir nesavienojami piedāvāto līgumu nosacījumi. Proti, straujās izmaiņas energoresursu tirgū un iepriekšējās sezonas pieredze ar straujo cenu kāpumu un līgumu laušanu radījusi situāciju, ka pircēja vēlmes pēc zemākas cenas un piegādātāja sniegtām garantijām nesakrīt ar šķeldas piegādātāju galveno vēlmi līgumā redzēt ikmēneša cenas indeksāciju.
Savukārt nākamajai apkures sezonai jau apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts.
Vienlaikus valdību veidojošās partijas panākušas politisku vienošanos par pilnīgu atteikšanos no obligātā iepirkuma komponentes. Tāpat koalīcijā panākta vienošanās arī par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro, un to valdība detalizēti varētu skatīt augusta beigās.
