Panorāma

Pašvaldības pētījumi par milzu cenām

Panorāma

Vācija un Latvija neatbalsta ieroču piegādi Ukrainai

Saeimā nav atbalsta izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanā

SKDS: Samazinās pilsoņu atbalsts tautas vēlētam prezidentam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Stipri samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri atbalsta tautas vēlēta Valsts prezidenta ideju,  apliecina Latvijas televīzijas rīcībā esošie jaunākie socioloģisko pētījumu firmas SKDS dati. 

Savukārt Saeimas vairākuma noskaņojums liecina, ka maija beigās gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu kārtībā izmaiņas nav gaidāmas.  

Neraugoties uz to, ka vairums partiju pirms vēlēšanām atzina, ka principiāli atbalsta prezidenta ievēlēšanas tiesības nodot tautai, patlaban Saeimā, šķiet, vairs nav nekādu šaubu, ka arī šogad Valsts prezidentu vēlēs nevis tauta, bet tāpat kā līdz šim -  balsotāji būs Saeimas deputāti.

Valsts prezidenta vēlēšanas gaidāmas jau pēc četriem mēnešiem. Andris Bērziņš par savu atkārtoto kandidēšanu solījis klusēt līdz aprīlim, tā radot iespaidu, ka vēl nav pārliecināts par pietiekamu atbalstu. Bez jau esošā Valsts prezidenta Andra Bērziņa kā varbūtējie kandidāti minēti Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars, tiesnesis Egils Levits, vēstnieks Māris Riekstiņš, Saeimas deputāte Inguna Sudraba un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Tikmēr LTV aptaujātie iedzīvotāji atzīst, ka gribētu stipri ātrāk zināt, kurš kandidēs, kurš ne.

„Tur burtiski pēdējā brīdī pasaka, ka būs tas un tas,   tā dīvaini drusku. Vismaz no malas izskatās, ka iepriekš nolemts,” atzina Latvijas pilsonis Mārtiņš Upītis. „Es domāju, pietiktu ar [kandidātu paziņošanu] pusgadu, trīs mēnešiem iepriekš.

„Vislabāk jau būtu, ja vēlētu tauta..” piebilda Upītis.

„[Gribētos zināt kandidātu vārdus] vismaz pusgadu, nu trīs mēnešus, lai būtu iespēja iepazīties ar to programmu,  plāniem, uzskatiem,” pauda Latvijas pilsone Stefānija.

Savukārt Sandra Priedīte atzina, ka kandidāts būtu jāzina „vismaz vairākus gadus, lai varētu zināt, ko tas cilvēks darījis, kāda bijusi darbība valsts labā, sabiedrības labā”.

„Manuprāt, tauta nav tik dumja, lai nespētu izvēlēties cilvēku, jo tagad jau tāpat kaut kas aizmuguriski notiek. Mēs to uzzinām tikai pašā pēdējā mirklī,” sacīja Latvijas pilsone Ieva Adītāja.

Sabiedrības aptaujas 17 gadu garumā posmos ir parādījušas, ka aptuveni 80% iedzīvotāju vai nu pilnībā, vai daļēji atzīst, ka Valsts prezidents jāvēl tautai. Jaunākā aptauja, kas veikta nupat janvārī, arī liecina, ka vairākums ir "par”.

Taču visā mērījumu vēsturē uzrāda viszemāko punktu - tikai 43% pilnībā un 27% drīzāk atbalsta tautas vēlētu prezidentu (kopā 70%). Aptaujas veicēji – SKDS uzskata – tas tādēļ, ka pēdējā laikā arvien skaļāk skan viedoklis „pret” un daļa iedzīvotāju acīmredzot piekrīt argumentiem.

Starp tiem ir arī uzskats, ka, prezidentu vēlot tautai, Krievijai pavērtos plašākas iespējas panākt sev vēlama kandidāta ievēlēšanu. „Saskaņas” partija, arī Reģionu apvienība, bet visaktīvāk Ingunas Sudrabas „No sirds Latvijai” tautas vēlēta prezidenta ideju turpina virzīt.

„Mūsuprāt, mums ir jāveido diskusija starp lielākām un mazākām partijām un jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, un tad mēs izspriestu, kādas pilnvaras varētu būt tautas vēlētam prezidentam,” pauda „No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis.

Pārējās formāli atbalsta, taču ir piebremzējušas. „Vienotība” ir pret, lai gan gatava diskutēt.

Partijas "No sirds Latvijai" sagatavoto Satversmes grozījumu projektu Juridiskā komisija trešdien noraidīja kā pārāk nekvalitatīvi sagatavotu. Tiks veidota darba grupa, taču tās piedāvātais variants varētu derēt vien aiznākamajās vēlēšanās pēc četriem gadiem.

Nacionālā apvienība un „Vienotība” cerēja, ka šogad, vēlot prezidentu pa vecam, Saeimā varētu vismaz noteikt, ka balsojumam jābūt atklātam, lai izslēgtu iepriekšējos gadījumus, kad deputāti, slēpdamies aiz balsojuma noslēpuma, vēlētājiem solīja atbalstīt vienu prezidenta kandidātu, bet patiesībā nobalsoja par citu..

„Mēs, kā vienmēr, esam atbalstījuši atklātu prezidenta ievēlēšanu. Un lēmām šoreiz arī atbalstīt,” klāstīja deputāts Vilnis Ķirsis („Vienotība”).

Savukārt Nacionālās apvienības „viedoklis ir bijis nemainīgs, atbilstoši koalīcijas līgumam mēs nevarētu virzīt šādus grozījumus, bet frakcijas nolēma tos virzīt”, sacīja viens no NA līderiem Imants Parādnieks. 

Taču ideju realizēt neļauj „zaļie zemnieki”.

„ZZS frakcijas viedoklis arī nav mainījies. Tas ir – neatbalstīt šos likumprojektus. Un mēs paliekam pie sava, ka šī te izvēle jāizdara tomēr intīmā gaisotnē zem slēgtām telpām,” uzsvēra ZZS deputāts Edgars Putra.

Ja ZZS un  „Saskaņa” ir pret, tad nav iespējams nodrošināt divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalstu Valsts prezidenta atklātas ievēlēšanas noteikšanai Satversmē. Līdz ar to prezidents paliek vienīgā slēptā balsojumā ievēlamā amatpersona. Eksperta vērtējumā tas apliecina politiķu nekonsekvenci.

„Ja reiz mēs vēlam citas amatpersonas atklātās vēlēšanās, tad jau it kā nebūtu iemesla atstāt šo te vienu „svēto govi”, un turklāt nav arī skaidrs pamatojums – kāpēc tad šo mēs tā kā vēlam aizklāti, bet visus pārējos vēlam atklāti? Nu, tur tad ir nepieciešams skaidrs un pārliecinošs skaidrojums no partiju puses, kurš līdz šim nav skanējis,” pauda politologs Jānis Ikstens.

Jau ziņots, ka trešdien koalīcijas partijas pieņēma gala lēmumu, kā rīkoties ceturtdien gaidāmajā balsojumā par Satversmes un likuma grozījumiem, kas paredz prezidentu Saeimā ievēlēt atklāti. Lai gan koalīcijas līgums paredz, ka par šādiem jautājumiem jābūt vienprātībai, tikai  ZZS  balsos pret to.

Saeimā aktīvi notiek diskusijas par dažādām iespējamām izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā. Juridiskā komisija trešdien neatbalstīja pirmajam lasījumam virzīto ieceri par tautas vēlētu prezidentu, taču apsolīja veidot šim jautājumam veltītu darba grupu.

Savukārt ceturtdien Saeima lems, vai nodot komisijām Satversmes grozījumus, kas paredz prezidenta vēlēšanas parlamentā padarīt atklātas. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti