Apgalvojumam „Uzskatu, ka esmu Latvijas patriots” šogad pilnībā piekrīt 35% aptaujāto - tas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Savukārt 36% respondentu „drīzāk piekrīt” apgalvojumam par patriotismu. Pērn tādu bija 40.
Aptuveni katrs piektais no 1000 aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem gan nejūtas patriots, bet 6% pilnīgi noteikti nav savas valsts patrioti.
Sarkanbaltsarkani karogi rokās, uzvaras zīmītes pie drēbēm, šalle ar Lielvārdes jostas rakstu ap kaklu. Patriotisms kļūst aizvien redzamāks. Pie Brīvības pieminekļa šodien satiktie apliecina, ka Latvija viņiem ir sirdī. „Mēs ar godu nēsājam uzrakstu Latvija,” saka skolniece Džeina Dombrava.
Vēl tiešāks ir Rodrigo Nežbords. „Eju vienmēr likt svecītes. Jā, karot arī ietu,” uzsver skolnieks.
Mērot patriotismu metros un kilometros, uzņēmumā „Latvijas tekstils” rēķina, ka šogad uzausti un sašūti 70 kilometri sarkanbaltsarkano lentīšu. Tās izstiepjot, varētu noklāt ceļu no Rīgas līdz Bauskai. „Šobrīd saasinās ārpolitikas jautājumi. Skatās uz Ukrainu. Notikumi tur veicina domas par savu identitāti,” saka uzņēmuma pārstāvis Oskars Polmanis.
Sabiedriskās domas pētījumu centrā SKDS patriotisma līmeni pēta jau kopš 1998. gada.
Patriotismu nosaka, aptaujājot gan latviešu valodā, gan krievu valodā runājošos. Gandrīz puse latviešu saka, ka ir patrioti. Bet tikai 18% procenti krieviski runājošo viņiem piekrīt. „Diemžēl pastāv sakarība tostarp ar to, cik cilvēki pelna. Trūcīgākie ir mazāki patrioti. Un, ja skatās ģeogrāfiski, tad vislielākie patrioti ir rīdzinieki,” saka SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
No aptaujātajiem iedzīvotājiem lielākas patriotes ir sievietes.
