No visa respondentu skaita tikai 28,1% stingri paziņoja, ka nedomā mainīt izdarīto izvēli. Kopumā 60,3% pieļauj, ka var to pārskatīt: 41,3% novērtēja tāda iznākuma iespējamību kā “nelielu”, bet vēl 19% - kā “lielu”. Turklāt katrā no šīm grupām ietilpst daļa to, kuri paziņoja, ka uz vēlēšanām neies vispār vai arī ies, taču sabojās biļetenu, un to, kuriem bija grūtības atbildēt, kādai partijai viņi dod priekšroku (par viņu sastāvu un raksturojumu LSM.lv jau rakstīja).
Visstingrāko pārliecību par savu izvēli demonstrē “Saskaņas” elektorāts – kopumā 49,7% to, kuri šo partiju nosaukuši par “savu”, pavēstīja sociologiem, ka noteikti nepārdomās. Reitinga līderim – “Attīstībai/Par!-Progresīvajiem” (A/Par-Pro) - tik pārliecinātu vēlētāju ir tikai mazliet vairāk par trešdaļu (34,5%). No tiem spēkiem, kuri ietilpst valdošajā koalīcijā, maksimālais rezultāts ir Nacionālās apvienības sarakstam (partnerībā ar Saeimā nepārstāvēto Latvijas Reģionu apvienību) (NA/LRA): 44,5%. Visnenoturīgākais elektorāts ir premjera “Jaunajai vienotībai”(JV) – 26,8% un KPV LV – 23,7%.
Sarakstu elektorāta izvēles noturīgums, %
Taču pie kā “aizies” tie, kuri iespēju līdz vēlēšanām vilties sarakstā, kuru nosauca aptaujas gaitā, novērtējuši ar “ir neliela iespēja” un “ir liela iespēja”, un pie kā viņi noteikti “neaizies”? Atbildes uz šiem diviem jautājumiem, kas tika uzdoti respondentiem, ļauj novērtēt sarakstu aptuvenās iespējas “pārvilināt” papildu vēlētājus no konkurentiem.
Par absolūto līderi kategorijā “Par kādu sarakstu jūs noteikti nebalsotu” kļuvusi Latvijas Krievu savienība (LKS) - 53,9%. “
Saskaņa” ir nepieņemama 46,9% respondentu, pēc nosaukuma līdzīgo sarakstu “Jaunā Saskaņa” jau iepriekš noraida pat lielāka daļa aptaujāto – 50,2%. Tādu pašu attieksmi 43% respondentu izraisa NA/LRA. Vispieņemamākais izrādījies reitinga līdera – A/Par-Pro – saraksts: tikai 20,1% nepieļauj iespēju, ka varētu par to balsot.
Tomēr vispopulārākais plāns “B” vēlētājiem izrādījies cits spēks – “Jaunā Vienotība”.
To nosaukuši 12,9% to, kuri pastāstījuši par tā dēvēto otro izvēli, t.i, kuri atbildējuši uz jautājumu “Ja jums vēlēšanās būtu divas balsis, kam jūs atdotu otru?” un kuri kā pirmo izvēli nosaukuši vienu no pārējiem sarakstiem. Tas nozīmē, ka “Jaunajai Vienotībai” ir teorētiska iespēja vairāk nekā divkārt uzlabot savus rezultātus. Reitinga līderiem A/Par-Pro un “Saskaņai” šis potenciālais resurss ir mazāks – attiecīgi tikai 9,1% un 6,9%. Toties teorētiski vairāk nekā divkāršoties var sarakstu ar relatīvi nelieliem reitingiem – LKS, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Jaunās Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” (GKR) rezultāti.
Attieksme pret vēlēšanu sarakstiem: pirmā izvēle, otrā izvēle un pieņemamība % (atbildes tikai no tiem respondentiem, kas atbildējuši, par ko plāno balsot)
Iepriekš LSM.lv jau rakstīja, ka vēlēšanu saraksti faktiski sadalās “latviešu” un “krievu” sarakstos. Tā, starp tiem, kas par galveno izvēli nosaukuši A/Par-Pro, 88,4% mājās runā galvenokārt latviski. Reitinga otrajam līderim “Saskaņai” aina ir gandrīz pretēja – 84,3% ģimenē runā galvenokārt krieviski. LSM.lv jau rakstīja arī par politisko partiju reitingu atšķirībām atkarībā no ģimenē lietotās valodas:
Respondentu izvēle atkarībā no valodas, kādā tiek runāts ģimenē, %
“Otrās izvēles” aina (iedomāto “otro balsu” sadalījums) izrādās vēl polarizētāka nekā gadījumā ar “pirmajām balsīm”. To ģimenē latviski runājošo respondentu daļa, kuri gatavi apsvērt iespēju balsot par kādu “krievu sarakstu” kā “plānu B”, izrādās daudz mazāka nekā to daļa, kuri vienu no “krievu sarakstiem” nosaukuši par galveno izvēli. Tas pats – ar spoguļattēla precizitāti – ir tiesa par krievvalodīgajiem respondentiem attiecība uz “latviešu sarakstu” nosaukšanu.
Respondentu “otrā izvēle” atkarībā no valodas, kādā valodā tiek runāts ģimenē, % (atbildes tikai no tiem respondentiem, kas atbildējuši, par ko plāno balsot)
“Pētījums diezgan skaidri apliecina plaisu starp latvisko un krievvalodīgo elektorātu,” pauda SKDS socioloģe Ieva Strode. Aptaujā dalībniekiem arī vaicāja, vai viņu tuvāko lokā ir cilvēki ar dzimto krievu valodu.
«Ja analizē “robežpārkāpējus”, vērojams, ka vairāk gatavi balsot par "Saskaņu" ir tie latvieši, kuriem tuvu cilvēku lokā ir krievvalodīgie (par citām “prokrieviskajām” partijām secinājumus nevar izdarīt mazā respondentu skaita dēļ).
Interesanti atzīmēt, ka GKR simpatizētāju starp latviešiem gandrīz vienlīdz daudz bijis gan grupā, kuriem tuvu cilvēku vidū krievvalodīgie ir, gan arī starp tiem, kam to nav», pauda Strode.
Tādējādi iznāk, ka vēlētājs izdara izvēli divu “burbuļu” - “latviešu” un “krievu” – robežās. Elektorāts var “plūst” no viena saraksta pie cita, taču gandrīz tikai sava “burbuļa” robežās, toties ne īpaši ņemot vērā partiju deklarētās programmatiskās nostādnes.
Tā par nacionālkonservatīvā saraksta TB/LNNK lielāko “donoru” var kļūt alianse A/Par-Pro. Vēl jo vairāk, kopumā A/Par-Pro ir potenciāls galvenais jauno balsu “piegādātājs” ne tikai NA/LRA, bet arī faktiski visām pārējām “latviešu” partijām. Starp citu, arī respondenti, kas nosaukuši A/Par-Pro par “otro izvēli”, kā pirmo izvēli minējuši pēc uzskatiem visnotaļ dažādus politiskos spēkus.
Otrais “burbulis” sastāv tikai no trim sarakstiem – “Saskaņas”, tai pēc nosaukuma ļoti līdzīgās “Jaunās Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības. LKS potenciālajā jaunajā elektorātā “Saskaņas” daļa izrādās vienkārši graujoša (79,2%) un tikai nedaudz mazāka tā ir “Jaunajai Saskaņai”.
No kurienes var nākt vēlētājs: respondentu “otrā izvēle” atkarībā no pirmās izvēles, %
A/Par-Pro un “Saskaņas” augstais īpatsvars potenciālajā citu sarakstu elektorātā daļēji skaidrojams ar to, ka šie divi saraksti ir reitingu līderi un attiecīgi tiem ir vislielākais atbalstītāju skaits. GKR un ZZS sarakstiem reitingi turpretī ir salīdzinoši nelieli, taču šīs divas partijas konkurē galvenokārt ne viena ar otru, bet ar abu “burbuļu” vadošajiem sarakstiem, ieskaitot arī politiskos antipodus – tā, piemēram, kā “otro izvēli” ZZS minējuši gan Nacionālas apvienības, gan “Saskaņas” vēlētāji.
“Par GKR laikam īpaša pārsteiguma nav — politiskais spēks, manuprāt, diezgan apzināti balansē, lai piesaistītu gan latviešu, gan krievvalodīgo balsis, līdz ar to šī pārklāšanās ir loģiska.
Par ZZS — tas, protams, ir interesanti, lai gan arī nacionālajā līmenī ir vērojams, ka atsevišķiem ar partiju saistītiem politiķiem latvieši un krievvalodīgie simpatizē gandrīz vienlīdz bieži.
Tomēr jārēķinās, ka šī pozīcija ir riskanta: vienlaikus būt patīkamam gan “Saskaņas”, gan NA/LRA simpatizētājiem var izrādīties ļoti grūti,” pieļauj Strode.
SKDS aptauja notika no 24. līdz 28.jūlijam, tajā piedalījās 1008 rīdzinieki Latvijas pilsoņi balsstiesīgā vecumā. Respondenti tika izvēlēti, ņemot vērā dzimumu, vecumu, ģimenē lietoto valodu un citus faktorus. Aptaujas statistiskās kļūdas līmenis ir +/- 1,9 procentpunkti.
